Dažreiz iet un sajukt prātā. #domassasodītās
piektdiena, 2012. gada 16. novembris
svētdiena, 2012. gada 4. novembris
Sakrājies iekšēji un ārēji.
Iekšā un ārā ir tik ļoti daudz, ka pat nezinu, ar ko, lai sāk.
Tik daudz domu un jaunu sajūtu, jā, es beidzot esmu laimīgā...lai gan iegūstot, es, šķiet, esmu daudz arī zaudējusi, bet bez tā laikam nekādi neiztikt. Rozā brilles, tauriņi vēderā un es lidinos pa mākoņiem...tā tas tagad ir un es gribu, lai tas tā arī paliek. kādu laiku noteikti.
Brīvlaiks ir galā - domu un darbu kā vienmēr bija daudz, bet vai es to izdarīju...nu tas vairs nav svarīgi. Galvenais šajā nedēļā tomēr bija mana vismīļākā, pūkainākā un jaukākā brīnuma redzēšana diendienā. Es patiesi biju noilgojusies pēc Tevis, mīļā. Jau izteikti milzīgi paldies, bet vēlreiz es no sirds pasakos par to, ka man ir tāds mīļdraudziņš kā Tu. :* Un lai arī šī nedēļa vien tevis dēļ jau bija izdevusies, nu ir laiks atkal ierakties mūžīgajā rutīnā un ikdienas dzīvē. Tad jau tiksimies kaut kad... - lai arī cik nejauki tas skanētu.
Ir svētdiena, kas iesākās ar patiesi jauku un tīkamu rītu klusumā, bez māsas čalošanas aiz durvīm un skaļa televīzora blakus istabā. Mājas ir tā vieta, kur atrasties vienmēr būs jauki un patīkami. Bet ir reizes, kad gribas no šejienes izrauties, kaut vai uz īsu brīdi. Ar mazu izpalīdzēšanas darbiņu es devos prom. Ārā viss šķiet tik krāsaini drūms. Koki kļuvuši kā skeleti, kas itkā nomākti skatās uz tevi. Viss itkā aukstumā pilnīgi sarāvies. Mēs katrs piedzīvojam vienādas lietas, vienādus mirkļus, brīžus, bet pats interesantākais ir tas, ka katrs to izjūtam savādāk. Jaunas emocijas, daudz zaļas krāsas un mīļuma šodienā. Tik tīkami. Bet tad tas brīdis, kad tu atgriezies mājup. Tu iekāp savā gūltā un saproti, ka kaut kas trūkst, tad ietinies siltā segā ar tējas krūzi blakus, nu kas var būt vēl labāks...bet joprojām trūkst...un tad tu saproti, ka lai arī pusotrs mēnesis nav ilgs laiks, tu tomēr esi tik ļoti pieķēries kādam, ka nēesot viņam blakus, viss šķiet, drūms un pelēks, pilnīgs aukstums. Un šī mūžīgā domu spēlē. Tu ej pa ielu un domā, vienkārši domā, līdz brīdim, kad tu pieķer sevi pie domas, ka tu domā par to, ko domā tev apkārt esošie cilvēki. Vai tiešām viņus nomāc tikai viņu ikdienišķās problēmas, vai tikai viņu galvas ir piebāztas ar miljons neatbildētiem jautājumiem un nepabeigtiem darbiem? Atliek tikai atrast laiku, lai telpā aizdomātos starp domām un pārdomām... es tik ļoti gribētu zināt, noteiktos brīžos, ko man pretī stāvošais domā. Vai viena doma šaudās viņa galvā - teikt vai neteikt? Vai spriežu pēc sevis? Noteikti, ka jā. Bet tas ieintriģē, patiesi. Cilvēks skatās uz cilvēkiem caur sevi. Meklējot savas vājības citos...Mēs saņemam to, ko esam pelnījuši un tik daudz, cik esam devuši citiem.
Kaut kur jau par tālu atkal sapinos savās domās. Bet nu man ir pietiekoši daudz apņēmības, lai ķertos un izdarītu visu iecerēto... :)
Tik daudz domu un jaunu sajūtu, jā, es beidzot esmu laimīgā...lai gan iegūstot, es, šķiet, esmu daudz arī zaudējusi, bet bez tā laikam nekādi neiztikt. Rozā brilles, tauriņi vēderā un es lidinos pa mākoņiem...tā tas tagad ir un es gribu, lai tas tā arī paliek. kādu laiku noteikti.
Brīvlaiks ir galā - domu un darbu kā vienmēr bija daudz, bet vai es to izdarīju...nu tas vairs nav svarīgi. Galvenais šajā nedēļā tomēr bija mana vismīļākā, pūkainākā un jaukākā brīnuma redzēšana diendienā. Es patiesi biju noilgojusies pēc Tevis, mīļā. Jau izteikti milzīgi paldies, bet vēlreiz es no sirds pasakos par to, ka man ir tāds mīļdraudziņš kā Tu. :* Un lai arī šī nedēļa vien tevis dēļ jau bija izdevusies, nu ir laiks atkal ierakties mūžīgajā rutīnā un ikdienas dzīvē. Tad jau tiksimies kaut kad... - lai arī cik nejauki tas skanētu.
Ir svētdiena, kas iesākās ar patiesi jauku un tīkamu rītu klusumā, bez māsas čalošanas aiz durvīm un skaļa televīzora blakus istabā. Mājas ir tā vieta, kur atrasties vienmēr būs jauki un patīkami. Bet ir reizes, kad gribas no šejienes izrauties, kaut vai uz īsu brīdi. Ar mazu izpalīdzēšanas darbiņu es devos prom. Ārā viss šķiet tik krāsaini drūms. Koki kļuvuši kā skeleti, kas itkā nomākti skatās uz tevi. Viss itkā aukstumā pilnīgi sarāvies. Mēs katrs piedzīvojam vienādas lietas, vienādus mirkļus, brīžus, bet pats interesantākais ir tas, ka katrs to izjūtam savādāk. Jaunas emocijas, daudz zaļas krāsas un mīļuma šodienā. Tik tīkami. Bet tad tas brīdis, kad tu atgriezies mājup. Tu iekāp savā gūltā un saproti, ka kaut kas trūkst, tad ietinies siltā segā ar tējas krūzi blakus, nu kas var būt vēl labāks...bet joprojām trūkst...un tad tu saproti, ka lai arī pusotrs mēnesis nav ilgs laiks, tu tomēr esi tik ļoti pieķēries kādam, ka nēesot viņam blakus, viss šķiet, drūms un pelēks, pilnīgs aukstums. Un šī mūžīgā domu spēlē. Tu ej pa ielu un domā, vienkārši domā, līdz brīdim, kad tu pieķer sevi pie domas, ka tu domā par to, ko domā tev apkārt esošie cilvēki. Vai tiešām viņus nomāc tikai viņu ikdienišķās problēmas, vai tikai viņu galvas ir piebāztas ar miljons neatbildētiem jautājumiem un nepabeigtiem darbiem? Atliek tikai atrast laiku, lai telpā aizdomātos starp domām un pārdomām... es tik ļoti gribētu zināt, noteiktos brīžos, ko man pretī stāvošais domā. Vai viena doma šaudās viņa galvā - teikt vai neteikt? Vai spriežu pēc sevis? Noteikti, ka jā. Bet tas ieintriģē, patiesi. Cilvēks skatās uz cilvēkiem caur sevi. Meklējot savas vājības citos...Mēs saņemam to, ko esam pelnījuši un tik daudz, cik esam devuši citiem.
Kaut kur jau par tālu atkal sapinos savās domās. Bet nu man ir pietiekoši daudz apņēmības, lai ķertos un izdarītu visu iecerēto... :)
otrdiena, 2012. gada 9. oktobris
Mūžīgās domas...
Un tā mūžīgi, mūžos ja tev ir viena ļoti tīkama lieta, pēkšņi uzradīsies vēl piecas jaunas. Pffff. Dillēma, liela, un pat ļoti.
Viss itkā ir skaisti, nē, viss ir skaisti, vienkārši varbūt gribās mazliet savādāk. Ne tā kā parasti.
Vai mūžīgās ilgas, intrigas un nu jā, tas viss mūžigi tāpat vilksies līdzi.
Bet viss tāpat vairs nekad nebūs tā kā tas bija. NEKAD.
sestdiena, 2012. gada 6. oktobris
svētdiena, 2012. gada 30. septembris
Joprijām Upītis.
Viss ir atkarājas no tā, vai tu ļaujies pamazām nogalināties, vai savas dzīvības instinktus kā asu nazi vērs pretim viņu zīda cilpām. Mirklis skaidras apziņas un izjūtas ir vairāk vērts nekā gadi nomāktas, apstulbušas un nīkstošas dzīvības...
ceturtdiena, 2012. gada 27. septembris
piektdiena, 2012. gada 14. septembris
otrdiena, 2012. gada 11. septembris
Vieglāk - nē.
Vieglāk ir vairs neizteikt savas domas. Nerodas lieki jautājumi, stūlbi pārpratumi un vainošanās lietas. Pārkāpju saviem principiem un smaidot eju uz priekšu viena. Nevienam neizprotama un pašai vēl nesaprasta. Problēmām vidējo pirkstu. Ja reiz dalīju visu uz pusēm, tad nu mācos ar visu galā tikt viena. Hēj.
pirmdiena, 2012. gada 3. septembris
.
sāksim visu no jauna.
mēģināsim vēlreiz.
šoreiz pašas spēkiem.
kā būs, tā būs labi.
kas jādara, jādara.
jauns sākums.
iespējas.
daudz.
izvēles.
neveiksmes.
veiksmes arī.
bet darāmā daudz.
uzmanību.
gatavību.
aiziet.
12.
lai paliek.
mēģināsim vēlreiz.
šoreiz pašas spēkiem.
kā būs, tā būs labi.
kas jādara, jādara.
jauns sākums.
iespējas.
daudz.
izvēles.
neveiksmes.
veiksmes arī.
bet darāmā daudz.
uzmanību.
gatavību.
aiziet.
12.
lai paliek.
sestdiena, 2012. gada 1. septembris
pirmdiena, 2012. gada 27. augusts
vienalga - nav. joprojām.
Ведь я не знаю тебя,но говорю не шутя Мне наплевать на тех, кто был у тебя до меня Просто проснись со мной я не хочу быть с другой Останься здесь, пойми, прими я твой.
svētdiena, 2012. gada 26. augusts
piektdiena, 2012. gada 24. augusts
pirmdiena, 2012. gada 20. augusts
piektdiena, 2012. gada 10. augusts
Melna strīpa manā dzīvē.
Viss, kas notika latgalē palika latgalē.
Viss, kas bija ar tevi palika klusā vasaras naktī. Vairs nekā.
vienā vārdā
- sabrukums, pilnīgs.
piektdiena, 2012. gada 27. jūlijs
Tā viņš tagad būs.
Sievietei vajadzīgs vīrietis , lai viņa varētu būt vāja , jo stipra
viņa var būt arī bez viņa .
Atdodu tik daudz no sevis, bet pretī nesaņemu itin neko. Nepamet sajūta, ka resursi beigsies un fiziski izzudīšu.
#ДАВАЙДОСВИДАНИЯ
viņa var būt arī bez viņa .
Atdodu tik daudz no sevis, bet pretī nesaņemu itin neko. Nepamet sajūta, ka resursi beigsies un fiziski izzudīšu.
#ДАВАЙДОСВИДАНИЯ
pirmdiena, 2012. gada 23. jūlijs
svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs
Vieglāk man
Es vēlos panākt daudz, tāpēc cenšos ar
visu spēku, kas man ir
Esmu bijis ilgu laiku, un zinu, ka
dzirdi
Mana ģimene, mana draudzene, un radi
Saprot, ka arī daudz kas atkarīgs ir no
manis un man ir
Liela atbildība, patiesība, rūgta, tomēr
Un tajos brīžos esmu negatīvi nosvērts
Es dziļi sirdī mīlu Jūs, un būtu gatavs
atdot
Visu, kas man pieder, bet ziniet bieži
sapņoju
Par lielu māju, uz sienas ģimenes
portrets
Ja kādam jāiet, Jūsu vietā te nodegtu
Man nav ko zaudēt, kāds piedzimu, tāds
aiziešu
Es starp Jums, kā maiss ar diviem
galiem, kuru nevar aizsiet
Lai arī kāds būtu smagums, es Jums nesu
to
Es tikai vēlos, lai Jūs, ar mani lepotos
Es mīlu Jūs, un kaut tas ir par vēlu
Uz pasaules nav it nekas, kas spētu
mainīt manu lēmumu.
Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
Uz pleciem smagums, es to pacelt vairs
nevaru, un negribu
Visi pagriež otru vaigu, kad nedari un
netici.
Ja mana dzīve būtu filma -- es nebūtu
aktieris
Ja asaras ir dārgakmeņi, es nekļūtu
patiess.
Dienas, kad labāk klusēt un sēdēt vienam
Tu neesi es, tieši tāpēc Tev ir vērtēt
vieglāk
Pazūd sāpes dūmos, un es izgaistu prom
Es gribu atrast savu robu, un iztaisnot
to
Visi redz mani laimīgu, pat ja dvēsele
raud
Pats, kā klaidonis uz ielas, kurš pēc
mēteļa kauc
Ja man nebūtu tintes, es rakstītu ar
asinīm
Savas lielākās kļūdas es atzīšu, kad
pakritīšu
Smagi, bet vienmēr citi, kam smagāk
Blakus draugi, kuri saprot, un tic, ka
Tev sanāks
Pacel galvu tik augstu, ka saule
mierina Tevi
Dari visu, lai cienītu, pat ja pievil
sevi.
Līdzko šeit tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
Man ir vienalga, kas notiks ar mani,
Ja man nāktos izvēlēties,
Pārāk ilgi esmu dzīvojis, savā, iztēlē
viens
Es tiecos pēc naudas, lai tās būtu
vairāk
Gribu pierādīt to, ka dzīve var
šķisties skaistāka
Aizsācis daudz, un pierādījis arī
Es esmu pārāk tiecies, lai redzētu,
pagrīdi
Kaut arī, tā enerģija un tieksme manī
mīt,
Es esmu pārāk lepns, lai lūgtu
palīdzību.
Kad atveru acis, redzu patiesību
neizbēgamu
Kad liekās, viss ir galā
Patiesībā neizbēgt man,
Dzīve spēlē uz likmēm ar mani līdz nāvei
Es agrāk ticēju citiem, tagad viens te
stāvēšu
Manas emocijas liecina, ka tikšu es ārā
Es dzīvei atdevu visu, un tagad tiku
tālāk
Vari mīlēt mani, ienīst mani
Es jūtos liels brāli, jo apkārt niecību
gana.
Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
visu spēku, kas man ir
Esmu bijis ilgu laiku, un zinu, ka
dzirdi
Mana ģimene, mana draudzene, un radi
Saprot, ka arī daudz kas atkarīgs ir no
manis un man ir
Liela atbildība, patiesība, rūgta, tomēr
Un tajos brīžos esmu negatīvi nosvērts
Es dziļi sirdī mīlu Jūs, un būtu gatavs
atdot
Visu, kas man pieder, bet ziniet bieži
sapņoju
Par lielu māju, uz sienas ģimenes
portrets
Ja kādam jāiet, Jūsu vietā te nodegtu
Man nav ko zaudēt, kāds piedzimu, tāds
aiziešu
Es starp Jums, kā maiss ar diviem
galiem, kuru nevar aizsiet
Lai arī kāds būtu smagums, es Jums nesu
to
Es tikai vēlos, lai Jūs, ar mani lepotos
Es mīlu Jūs, un kaut tas ir par vēlu
Uz pasaules nav it nekas, kas spētu
mainīt manu lēmumu.
Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
Uz pleciem smagums, es to pacelt vairs
nevaru, un negribu
Visi pagriež otru vaigu, kad nedari un
netici.
Ja mana dzīve būtu filma -- es nebūtu
aktieris
Ja asaras ir dārgakmeņi, es nekļūtu
patiess.
Dienas, kad labāk klusēt un sēdēt vienam
Tu neesi es, tieši tāpēc Tev ir vērtēt
vieglāk
Pazūd sāpes dūmos, un es izgaistu prom
Es gribu atrast savu robu, un iztaisnot
to
Visi redz mani laimīgu, pat ja dvēsele
raud
Pats, kā klaidonis uz ielas, kurš pēc
mēteļa kauc
Ja man nebūtu tintes, es rakstītu ar
asinīm
Savas lielākās kļūdas es atzīšu, kad
pakritīšu
Smagi, bet vienmēr citi, kam smagāk
Blakus draugi, kuri saprot, un tic, ka
Tev sanāks
Pacel galvu tik augstu, ka saule
mierina Tevi
Dari visu, lai cienītu, pat ja pievil
sevi.
Līdzko šeit tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
Man ir vienalga, kas notiks ar mani,
Ja man nāktos izvēlēties,
Pārāk ilgi esmu dzīvojis, savā, iztēlē
viens
Es tiecos pēc naudas, lai tās būtu
vairāk
Gribu pierādīt to, ka dzīve var
šķisties skaistāka
Aizsācis daudz, un pierādījis arī
Es esmu pārāk tiecies, lai redzētu,
pagrīdi
Kaut arī, tā enerģija un tieksme manī
mīt,
Es esmu pārāk lepns, lai lūgtu
palīdzību.
Kad atveru acis, redzu patiesību
neizbēgamu
Kad liekās, viss ir galā
Patiesībā neizbēgt man,
Dzīve spēlē uz likmēm ar mani līdz nāvei
Es agrāk ticēju citiem, tagad viens te
stāvēšu
Manas emocijas liecina, ka tikšu es ārā
Es dzīvei atdevu visu, un tagad tiku
tālāk
Vari mīlēt mani, ienīst mani
Es jūtos liels brāli, jo apkārt niecību
gana.
Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.
ceturtdiena, 2012. gada 19. jūlijs
otrdiena, 2012. gada 17. jūlijs
svētdiena, 2012. gada 15. jūlijs
turpinot iepriekš teikto...
...domu daudz, bet nerataskstās kaut kā...man itkā šķita, ka tu esi tas, kas ienākot jauniem cilvēkiem nemainās...bet es tomēr kļūdījos...bet no otras puses, taisnības manā domā nav, kaut ko veidojot, rodas jauni pienākumi un ierobežojumi...Dziļi sirdī tu vienmēr būsi ar mani un es to zinu...lai arī kurā pasaules malā tu būtu un ar ko tu būtu...viss piedzivotais paliks atmiņā tāpat...veidosim jaunas.. :) ja ne tādas kā agrāk, tad savādākas...ne tev, ne man vairs nebūs jāraud, viss skumjais ir garām..ir pienācis laiks būt pavisam laimīgiem...viss būs un jau ir priecīgi...Ir laiks atkal uzlikt rozā brilles un doties dzīvē...pietiek vārīt sūdus ne pa tēmu...mēs vairs nekad nebūsim tie kas mēs bija, mēs maināmies līdzi laikam...ir cilvēki, kam sāp un kam vajag vairāk nekā mums, takā tiekam pāri un čilin n killin...laiks skrien uz priekšu pārāk ātri...tapēc riskēsim ar visu un baudīsim dzīvi tā, kā mums to gribās...un ieņemot prātā jebko, mēs to arī dabūsim...(par sevi jau pārliecinājos) ...jāsāk skatīties uzlietām savādāk...kā tu man teici, sauc lietas īstajos vārdos...nu lai notiek...laikam ejot viss tāpat saies savās vietās...viss būs tā kā tam jābut...optimistiski, bet kad nekas vairs nebūs labi, tu skaidri un droši varēsi zināt, ka tuvojas laime.
Pasmaidi mazais, tā ir foršāk...
Pasmaidi mazais, tā ir foršāk...
ceturtdiena, 2012. gada 12. jūlijs
Ha
Jo mēs joprojām to pašu.. :D Ko, tas nav zināms ne man, ne tev! :D bet mēs tāpat turpinam un daram...
vispār visādas dīvainības un pirecībiņas apkārt. staigaju, kā mazs saules stariņš. :) mans ir priecīgs un laimīgs, jo visi citi ir priecīgi un laimīgi :)
aih, pasamidi mazais! ta ir vieglāk
lalalalala
vispār visādas dīvainības un pirecībiņas apkārt. staigaju, kā mazs saules stariņš. :) mans ir priecīgs un laimīgs, jo visi citi ir priecīgi un laimīgi :)
aih, pasamidi mazais! ta ir vieglāk
lalalalala
trešdiena, 2012. gada 11. jūlijs
Izbaudi un izmanto!!
Pamosties un dzīvo,
Nenožēlo neko.
Man patīk, kā tu rītos, neko nesamākslo...
Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.
Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...
Bet tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto,
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!
Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.
Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...
Tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto,
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!
Nenožēlo neko.
Man patīk, kā tu rītos, neko nesamākslo...
Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.
Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...
Bet tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto,
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!
Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.
Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...
Tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto,
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!
ceturtdiena, 2012. gada 5. jūlijs
Stadionam beigas.
JĀ, es pametu stadionu un kādu laiku esmu nolēmusi turp neatgriezties. Kādam brīdim pietiks, padarbošos pati. :)
Iet visādi, joprojām poa kalniem un lejām. Daudz kas patīk un daudz kas nepatīk, bet tā tam jābūt.
šodien šis ...
tas arī pa lielam viss. :)
Iet visādi, joprojām poa kalniem un lejām. Daudz kas patīk un daudz kas nepatīk, bet tā tam jābūt.
šodien šis ...
tas arī pa lielam viss. :)
svētdiena, 2012. gada 1. jūlijs
Atpakaļ nākotnē!
Čau pirmajā jūlijā, vasara gan drīz pusē. Bet es turpinu dzīvot stadionā, tas arī viss.
ceturtdiena, 2012. gada 28. jūnijs
Nu man pašai savs - viņa sacerēts.
Ha.
Griezdamās apkārt tā pa ķemeriem blandās,
Un draugi tai neviens neģērbjas skrandās.
Nav patiesi teikt tai ļaunuma domu,
Tai ātri mainīsi to labuma omu,
Aši atveinojies.Vai uzdāvini Gučī somu?
Paldies tā teiks kaut par grašu vienu,
Ārā tevi nedzīs, dos naktsmāju lieku.
Laipna, mīļa, puķes ziedlapiņa viņa,
Elegance paslēpusies, bet ne uz ciņa,
Nebūs ļauna ne uz vienu viņas ziņa
Apburta pašlaik, kā princese cielaviņa. /M.B. 28.06.2012/
Griezdamās apkārt tā pa ķemeriem blandās,
Un draugi tai neviens neģērbjas skrandās.
Nav patiesi teikt tai ļaunuma domu,
Tai ātri mainīsi to labuma omu,
Aši atveinojies.
Paldies tā teiks kaut par grašu vienu,
Ārā tevi nedzīs, dos naktsmāju lieku.
Laipna, mīļa, puķes ziedlapiņa viņa,
Elegance paslēpusies, bet ne uz ciņa,
Nebūs ļauna ne uz vienu viņas ziņa
Apburta pašlaik, kā princese cielaviņa. /M.B. 28.06.2012/
otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs
All those fairy tales are full of shit.
Viss sākās šodien pa dienu...kad pa radio skanēja maroon5 - payphone - tā nu radās virsraksts. Tekstā vietā tai brīdī tika ierakstīts - šeit reiz būs teksts.
Lai arī laikapstākļi šodien nebija un joprojām nav tie labākie, es devos garā, jo garā pastaigā. Miljons dažādu domu, Tu visu laiku atgādini un liec aizdomāties par jau bijušo un joprojām neaizmirsto, bet mēs turpinam iet itkā nekas nebūtu noticis. Es gāju un aizdomājos cik reiz mums bija labi, mēs skrējām, mēs gājām, mēs braucam ar riteņiem un bija pilnīgi vienalga, ka gāž lietus un ir milzīgas peļķes. Mēs vienkārši devāmies dzīvē, gājām vien kur acis rāda. Mūžīgais sapnis par puķainiem gumpīšiem un krāsainām lietiņām. Burvīgas sarunas, kas lika aizmirsties, bet nu es dažbrīd domāju kā tu izskaties un ko tu dari, vai tu kaut reiz kavējies šādās atmiņās? Pēdējais laiks kļuvis tāds pavisam vientulīgs - tāda brīvība, kas itnemaz neiepriecina.
Man tik ļoti gribētos no tevis saņemt sms ar tekstu - viss kārtībā, pārdzīvojām, aizmirstam un dzīvojam tālāk. Bet ko darīt, ja ir ... man vienkārši gribētos, lai viss atkal ir vienkārši kārtībā. bet, kas izdarīts, izdarīts. Varbūt pēc ilga laika atkal viss būs savādāk un tā tas noteikti arī būs. Jo reiz es tev teicu, varbūt tu man kādreiz uzrakstīsi.
Cik nožēlojami, bet šodien sapratu, ka vasara ļoti ātri, ātri steidzās uz priekšu. es negribu lai viņa tik ātri aiziet. negribu. atdod man visas manas nogulētās stundas.
Un jā šodien skrienot sapratu, ka galīgi vairs nav formas, tad nu metam mieru kaitīgajiem ieradumiem.
VIENA DIENA NENOPĪPĒTA! čau.
pirmdiena, 2012. gada 25. jūnijs
!!!
Pieņemu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Grūtības ļauj cilvēkam pārdomāt lietas un sākt dzīvi no jauna, bet jau pavisam citā kvalitātē.
svētdiena, 2012. gada 24. jūnijs
Jāņi bija savādāki.
Lai arī cik stūlbi jau kārtējo reizšķiet izteikt šeit savas domas, bet tomēēr es atkal un atkal nonāku šeit. Ko tu domā? ldhgdf Tā vien tiecies uzzināt kā visiem gājis..protams tas viss kā vienmēr lī noteiktam brīdim. bet vienmēr pastāv iespēja...neko nenožēlot un nekad to pat nemēģināt darīt. Bet kaut kā tur iekšā ir iespiedies. Bet tas jau interesē tikai mani. Pie tā kā vienmēr atkal jāpaliek. Tu solīji, bet tomēr iesiti.
Šogad Jāņi savādāki nekā parasti. Līdz pusnaktij sēdēju bārā, malkojot aliņu, vērojot vīriešu gados emocījas par futbola čempionātu. Jā, Spānija zaudēja Francijai 2:0 Bet tas jau tāpat bija zināms. Tad mazliet jūras un Burno mājas sabiedrības.. Bet kopumā šī nakts trijatā nebija nemaz tik slikta, patiesībā tīri forša, ja ne labāk vai kā vienmēr, tad noteikti savādāk.
Kaut kā pēdējos vakaros tās domas kaut kur ir jāliek, tas maziet palīdz.
Bet nu jā, aizejiet nahuj visi. Nu ja. Vēlvienadziesma - spied virsū.
Šogad Jāņi savādāki nekā parasti. Līdz pusnaktij sēdēju bārā, malkojot aliņu, vērojot vīriešu gados emocījas par futbola čempionātu. Jā, Spānija zaudēja Francijai 2:0 Bet tas jau tāpat bija zināms. Tad mazliet jūras un Burno mājas sabiedrības.. Bet kopumā šī nakts trijatā nebija nemaz tik slikta, patiesībā tīri forša, ja ne labāk vai kā vienmēr, tad noteikti savādāk.
Kaut kā pēdējos vakaros tās domas kaut kur ir jāliek, tas maziet palīdz.
Bet nu jā, aizejiet nahuj visi. Nu ja. Vēlvienadziesma - spied virsū.
piektdiena, 2012. gada 22. jūnijs
ceturtdiena, 2012. gada 21. jūnijs
nuvairsneko
pēc visa šī, kas itkā šķiet jau pārdzīvots, joprojām tomēr ļoti sāp. Laikam Tu sāpini visvairāk, jo Tavas dusmas šķiet, ir neizmērojamas. Es visu saprotu, es/mēs kļūdījāmies, bet cilvēki kļūdās, lai gūtu mācību un mācītos no savām kļūdām. Man žēl.
otrdiena, 2012. gada 19. jūnijs
kā ir, tā jādzīvo.
Gribās pateikt tik daudz, bet to vienkāŗsi nav tik viegli izteikt. Viss, kas ir noticis, pilnīgi nav noticis uz labu.Es tik dažreiz aizdomājos (kopš pazīstu tevi) vai tiešām roku spēks kaut ko mainīs. Kur slēpjas doma tajā? Vai nodarot pāri citam, tev no tā paliks labāk? Manuprāt, tāpat sāpēs abiem. Un tāpēc lai gan vieglāk ir ievianot kādu, var taču vienkārši izrunāties. un ja arī jūs esat labākie draugi nekam nevajadzētu nostāties starp jums, pat tādai losei kā man! Tapēc ir piedošana, un vārdi, kas spēj kaut ko mainīt. Diezvai draudi nonāvēties kaut mainīs. :(
pirmdiena, 2012. gada 11. jūnijs
Rolands teica:
TU ESI NINFOMĀNE! tā nu es nolēmu noskaidrot kas tas ir!
Tā ir slima sieviete,kura atkarīga no seksa, viņas pataloģiskās vēlēšanās priekšmets ir orgasms, jeb tā tomēr vienkārši ir nelietīga un zemiska vīriešu izmantotāja, kurai baudu sagādā pavest pēc iespējas vairāk vīriešu un tad viņus aizmirst un "izmest" kā nederīgus...?
un ko par šito, lai saka?
Tā ir slima sieviete,kura atkarīga no seksa, viņas pataloģiskās vēlēšanās priekšmets ir orgasms, jeb tā tomēr vienkārši ir nelietīga un zemiska vīriešu izmantotāja, kurai baudu sagādā pavest pēc iespējas vairāk vīriešu un tad viņus aizmirst un "izmest" kā nederīgus...?
un ko par šito, lai saka?
trešdiena, 2012. gada 30. maijs
svētdiena, 2012. gada 20. maijs
Ziņas virsraksts
Līdz galam un vienmēr būt sev pašam… Cik tas gan iedomīgi skan! Vai tiešām ir iespējams nodzīvot tā, lai nekas nespētu ietekmēt ne tavas domas, ne sapņus, ne darbus? Vai tiešām ir iespējams vienmēr būt sev pašam, nepieļaujot nevienu kompromisu? Cik absurdi tas tomēr skan…
piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis
Dubultā dzīve
Pārāk daudz, pārāk daudz ieraudzīts un neiepazīts. Bet tu labāk, noklausies, ko saku es, lai varam ātrāk atvadīties. Vēlies man samelot un nomelnot. Kas tad vēl tev vajadzīgs? Tevi var atpazīt pat klusējot. Viss mierīgi un bez steigas. Man atlicis vēl nedaudz gribas, vēl mazliet, uzlēkt augstāk pat par mākoņiem. Bet par to jau neviens nerunā. Tāpēc nevajag mani nomelnot, rīt jau atkal viss būs kārtībā, labāk nostājies blakus, tagad nepinies - tev savas dzīves nav. Viss labi, kas labi beidzas. Cerību transformācija. Piektdiena, tomēr, ir un paliek piektdiena, ar visām no tā izrietošām sekām. cik bieži tu nedomā par domām, ko domā?
Aih,...
___________________________________________________________________________________________
Gunta man sākās brīvdieniņas. :)) čemeri ejam ārā
ārā tāds nesaprotms laiciņš . ko daram? - čemeri, ejam dzenāt odus?
@Chokolaade rodas sajūta, ka tu neesi tikusi līdz mājām.!!!!!
šodien čemeri ēd končas... nekādu dēļu
sen te nekas nav rakstīts, esmu sapartusi, ka esmu palikusi galīg aizņemts cilvēks. Šodien pat nokavēju dēļu vakaru. :(
@Chokolaade izdomāsim, bet tuu pat nemeīģini gulēt. :D
@Chokolaade ooo jāā, kā mēs treneesimies, lai jau viš brauc uz to savu Amēriku.. :D Atbrauks atpakaļ nepazīš. :D
ahh,.ķemeru NBA at staidium + jauns dēlis = jauks vakariņš .mēs tā pa fikso. :D
Kur chokolaade? njem līz un ejam mums ir tieši pusstunda.. :P
Roli tu liec man smaidīīī.
Balllīt čemeros.. :D
Rolis tikko izvizinaja ar savu JAVU. :))))))))
Abonēt:
Ziņas (Atom)