^^

es priecājos par tevi, par viņu, un par viņu arī, un par jums, un arī par sevi.
es tiešām priecājos par visu apkārt notiekošo. man ir milzīgs prieks par maniem draugiem. Par viņu panākumiem un jaunieguvumiem. buča.

$!@$%^&*(

jā un nē, gribu un negribu, viss jūk un brūk, ilgas un nemiers, maldīšanās nekurienē,stāvēšana uz vietas. .. .. ko īsti es meklēju?

Jo es pat nezinu kāpēc...

...es te vispār kaut ko rakstu. Manī ir iestājies pilnīgs pagrimums. Esmu pazudusi ikdienas rutīnā. Lai arī diezgan daudz esmu centusies mainīt, jo gadījās dažādi atgadījumi, kas vienkārši piespieda mainīt dažādas lietas sevī un arī apkārtnē. Šobrīd mīļākās lietas, kas spēj vēl piesaistīt ir mani spilveni un gūlta, dejas, jo divās stundās pazūd viss, kas sakrājies un parādās smaids, un treša lieta ir vakarīgie treniņi krēslā. Šīs lietas palīdz savā ziņā aizbēgt no visa, kas nepatīk un patīk. Rakstīšu visu kopā, bez kādas īpašas domas, jo sakrājies daudz. Šobrīd ir tā, ka dažreiz gribas noslepties un pazust no visiem draugiem un cilvēkiem sev apkārt, jo daļēji tieši viņi traucē atgūt labo pašsajūtu. Šķiet, ka visapkārt ir tāds pats panīkums un dusmas, niknums, satraukums un stress, kas pamatīgi nomāc. Bet ir sajūta, ka visi (atzīšu, ka arī es) uzliek uz acīm tumšas brilles un viltotu smaidu, lai neviens neuzdotu jautājumus uz kuriem nav nemazākās vēlmes atbildēt. Vai vispār runāt. Un jā, viņa ir prom,lai gan nevarētu teikt,ka tas ir tālu, bet tomēr šeit atkal pierādās, ka attālums tomēr maina daudz. Visi tikai itkā ar žēlumu nosaka - man sķiet, tu viņu zaudē. Bet es turpinu cīnīties, cik spēka, lai arī kā man tas izdodas. bet es cenšos un zaudēt negribu it nemaz, jo tomēr nozīmē daudz. Šī visa rezultātā rodas dažādi neveikli sarežģījumi un saspīlējumi, kas nodara pāri citiem un tāds noteikti nav mans mērķis, bet tam tāpat seko apvainošanās un atvainošanās scēnas. Bet nu tas viss, ir tā, kā tas ir un tur neko nevar mainīt. Atliek vienīgi cerēt un gaidīt, ko nesīs rītdiena, parītdiena un tā talāk un tā joprojām.

laime nāk;
un atkal aiziet, atsaukt viņu nevar;
un dzīve ir tikai.

Tā viņš ir.!

Grūti noticēt, ka mēs, kas dzimuši 80-os un 90-os gados,
esam nodzīvojuši līdz šai dienai. Bērnībā mēs taču braucām mašīnās, kurām nebija drošības jostu vai gaisa spilvenu. Mūsu gultiņas bija izkrāsotas košās krāsās, kas bija ar augstu svina saturu. Nebija slepeno vāciņu zāļu pudelītēm, durvis bieži netaisījās ciet un skapji vispār nekad netaisījās ciet. Mēs dzērām ūdeni no ūdens pumpja uz stūra, nevis no plastmasas pudelēm. Nevienam neienāca prātā braukāt ar riteni ķiverē. Stundām ilgi mēs meistarojām ratiņus un divriteņus no dēļiem un gultņiem no izgāztuves, bet kad pirmo reizi laidāmies lejā no kalna, atcerējāmies, ka aizmirsām par bremzēm. Pēc tam, kad vairākas reizes nācās ievelties dzelošos krūmos, mēs tikām galā ar šo problēmu. Mēs gājām ārā no rīta un spēlējāmies visu dienu, atgriežoties mājās tad, kad iedegās ielas laternas, tur, kur tās vispār bija. Veselu dienu neviens nezināja, kur mēs esam, jo nebija taču mobilo telefonu! Grūti iedomāties. Mēs sagriezām rokas, kājas, lauzām kaulus un sitām ārā zobus, un neviens nevienu nesūdzēja tiesā. Visādi bijis. Un vainīgi bijām tikai un vienīgi mēs paši. Atceraties?
Mēs ēdām kūkas, saldējumus, dzērām limonādes, bet neviens nepalika resns, jo mēs visu laiku skraidījām un spēlējāmies. No vienas pudeles dzēra vairāki cilvēki, un neviens no tā nav nomiris. Mums nebija spēļu konsoļu, CD, 165 TV kanālu, interneta, mēs skrējām lielā barā uz tuvāko māju skatīties multeni, jo arī video mums nebija! Toties mums bija draugi. Mēs gājām ārā no mājas un viņus sameklējām. Braukājām uz riteņiem, laidām sērkociņus pa pavasarīgajiem strautiņiem, sēdējām uz soliņiem, uz sētām vai skolas pagalmā un pļāpājām, par ko vien gribējām. Kad mums kāds bija vajadzīgs, mēs klauvējām pie durvīm vai vienkārši gājām iekšā. Atceraties? Bez jautāšanas! Paši! Vieni paši cietsirdīgajā un bīstamajā pasaulē! Bez apsardzes! Kā mēs vispār izdzīvojām?

Mēs izdomājām spēles ar kokiem, konservu bundžām, mēs zagām ābolus no kaimiņu pagalmiem un ēdām ķiršus ar visiem kauliņiem. Katrs kaut reizi ir pierakstījies futbolā, hokejā vai volejbolā, bet ne visi tika pieņemti komandā. Tie, kuri netika, iemācījās tikt galā ar vilšanos.

Meitenes, atceraties lēkājamās gumijas?! Interesanti, ka neviens puisis pasaulē nezin šīs spēles noteikumus! Šī paaudze mums ir devusi cilvēkus, kuri spēj riskēt, tikt galā ar problēmām un radīt ko tādu, kas līdz šim nav bijis, nav eksistējis. Mums bija izvēles brīvība, brīvība riskēt un brīvība uz neizdošanos, atbildība, un mēs kaut kā vienkārši iemācījāmies ar to visu rīkoties. Ja esi viens no šīs paaudzes, tas ir apsveicami. Mums ir paveicies, ka mūsu bērnība beidzās līdz tam laikam, kad valdība jauniešiem iemainīja brīvību pret skrituļslidām, mobilajiem, zvaigžņu fabriku...

Jo P.Koelju savā veidā mani piesaista...

Tieši tagad, kad no vasaras vairs gandrīz nav ne ziņas, rodas vēlme ietīties siltā sedziņā ar tējas krūzi un labu lasāmvielu rokās. Pēdējā laikā tieši P.Koelju darbi mani ir piesaistījuši visvairāk.

Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju

Grāmata par varenu mīlestību no bērnu dienām, bet atkal tajā iejaucas pārāk daudz dievišķā spēka. Vareni cilvēku brīnumi un daudz svētceļojumu, ļoti daudz ārdzīvojumu un nespēja saņemties, bet tomēr mīlestība spēj uzvarēt. Mīlestība spēj parciest ilgu laiku.

• Dzīves brīnumus mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.
• Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna.
• Nožēlojami ir tie, kas bīstas riska.
• Ikvienā dzīves brīdī ir lietas, kas būtu varējušas notikt, bet - nenotiek. Mēs pat nepamanām, pa kuru laiku atnāk un aiziet dzīves brīnumainie mirkļi, līdz piepeši likteņa varenā roka dzīvi pavērš kājām gaisā.
• Mēs spējam daudz ko saprast un tik pat daudz ko arī mainīt.
• Ir brīži, kad ir jāriskē un jāļaujas neprātam.
• Mīlestība dažkārt ir bērnībā neizslimota muļķība.
• Gudrais ir gudrs tikai tāpēc, ka mīl. Un muļķis ir muļķis tikai tāpēc,ka domā par iespēju mīlēt.
• Ja dambja sienas sabrūk, mīlestība pieprasa samaksu par visu. Nav būtiski, kas ir iespējams un kas nav iespējams, nav vairs būtiski, vai mēs spējam noturēt līdzās mīļoto cilvēku, - mīlēt nozīme zaudēt kontroli.

Nelabais un Senjorita Prima.

Manis pēdējā izlasītā grāmata. Jau ilgāku laiku aizrauj P.Koelju domāšanas veids un tā izpausme grāmatās. Laigan tai pašā laikā tik ļoti kaitina, ka visā grāmatā viss tiek pielīdzināts Dievam. Bet nu jā.

Daži citāti no grāmatas. Lapaspuses numurus tapu sarakstījusi uz čipsu paciņas, tad laiks ir atbrīvoties no atkritumiem un citātiem nonākt šeit.

• Ir divi iemesli, kas cilvēkiem traucē īstenot savus sapņus: apziņa, ka to izdarīt ir neiespējami, un pēkšņie likteņa pavērsieni, kad sapnis visnegaidītākajā brīdī sāk piepildīties. Tās ir bailes un neziņa par to, kurp aizvedīs jaunais ceļš. bailes un neziņa par jauniemlikteņa izaicinājumiem, bailes, ka viss, pie kā esam pieraduši, izzudīs uz visiem laikiem.
• Ja gribat kaut ko sasniegt,vienmēr turiet acis plaši vaļā,esiet uzmanīgs un apdomājiet, ko īsti vēlaties. Nevar trāpīt izraudzītajā mērķī aizsietām acīm.
• Ir divu veidu muļķi - tie,kas atsakās kaut ko darīt tāpēc, ka ir saņēmuši draudus, un tie, kas iedomājas kaut ko darām tāpēc, ka viņiem draud.
• Ne jau vēloties dzīvot saskaņā ar likum, cilvēki ievēro sabiedrības normas, bet gan bailēs no soda.
• Ikviena cilvēki liktenis jau sen ir nolemts. Traģēdijas notiek vienmēr, un nekādi darbi nespēj mainīt nevienu rindiņu mūsu drūmajā nākotnē.

/P.Koelju/

///

navīgs nogurums, pēdēja laikā mijās ar nāvīgu satraukumu.

Tad jau redzēs, kas notiks un ko tas laiks rādīs. Vēliet veiksmi.

Solījums.

pasaule ir pilna ar solījumiem: par bagātību, par mūžīgu izglābšanos, par nebeidzamu mīlestību. Daži uzskata, ka var solīt pilnīgi visu, citi savukārt uzklausa jebko, ka tikai tiek solītas labākas dienas. Un abas puses - gan tie, kuri sola, bet savu solījumu nepilda, gan tie, kas tic solītajam, beidz savas dienas trūkumā un izmisumā. /P.Koelju/

tā viš i.

ņammāā.

POSITIVUS'11

TAS BIJA IDEĀLI.

TAS BIJA KAUT KAS VIENREIZĒJS.

TAS BIJA KAUT KAS NEATKĀRTOJAMS.

MŪZIKA - MĀKSLINIEKI.

DRAUGI - GAN JAUNI, GAN VECI. :)

UUNNNN JĀGERĪTS. UNNN TAGĪĪĪĪĪLLL, RūūMSPRINGAAAAA.

YEEEEEEEEEEEEEEEEESSSSSSSS

Arī klusums mēdz but skaļš.

vairāk par virsrakstu par visu kas notiek nemāku teikt, vai vnk negribu!

@@@

Pēdējā laikā visādi šizo un varen dīvanie sapņi radās. Tūlkojumi itkā nebūt nav slikti, viss tik uz labu, bet tā dīvainā sajūta... Tādu skaistu sapņu ķērāju man, lai tiek vaļā un galā ar tiem sasodītajiem sapņiem!

!

doma ir!

Pēdējās dienas, nedēļas un laikam arī nu jau mēnešus prātā tik tā sasodītā olimpiāde. Bet lai nu kā tur tas viss būs, man vienalga, lai notiek, kas notikdams. Pēc tam mazliet attiešu no šī visa. Bet ne uz ilgu laiku, domājams.

Strādāju, lai gan pagaidām visa nopelnītā alga aiziet ballītēm, man tomēr patīk - tas viss, kā tas ir šobrīd.

Jāņi man bija laikam forši, bet jau atkal pārliecinājos, ka rīkot kaut ko mājās ir varen stulbi. Itkā prieks par citiem, lai jau, bet tomēr, nu jā, kārtējā noklusētā doma! Sagaidīta ritausma, forši cilvēki apkārt, alus, siers un viss, kas Jāņiem piedienās.

Tā viņš tagad ir!

looooodeee

ŠĪ MĒNEŠA GALVENAIS MĒRĶIS - TĀ SASODĪTĀ BALTĀ LĪNIJA UN TĀLĀK.

jā, jau 1,2,3 jūlijā ir Olimpiāde, bet man joprojām nesanāk.

saņēmos.

Nu ko, es patiešām ļoti atvainojos par to, ka šī vieta uz kādu laiku tika atstāta novārtā. Teikt ir daudz un dikti ko, bet es pat nezinu ar ko, lai sāk! Gan jau, ka galvenais ir tas, ka beidzot ir sākusies vasara!!! Lai arī vasara ir tikai 13 dienas, tās jau tiek pavadītas neaizmirstami. Šī noteikti būs neaizmirstamākā, foršākā, labākā, draudzīgākā, mežonīgākā un pavisam noteikti ne sliktāka par citām!!

Notiek patiešām daudz, baudām ik mirkli, jau daudzi festivāli, daudz izlaidumu un ballīšu. Tik pat cītīgi strādājam - tirgojam drāzeņus. Varen sexīga padarīšana! :D Daudz braukājam ar riteņiem, dodamies un maldamies garos pārgājienos, kaut vai meklējot ceļu mājup un jaucot virzienus ( tukums pa labi, rīga pa kreisi vai arī otrādi ). Miermīlīgi mežstrādnieki, kas labprāt pa ceļam paķer pāris jauniešus. Varenas apsargu ballītes ar Per, Gacho, Z-scars, DFE utt. Daudz zelta aliņu. Varenas peldes upē. Neliels negadījums grāvī. Miljoniem treniņu. Kāzas. Joprojām divi suņi. Negulētas naktis. Nakts tirgus. Skrieti maratoni un īsāki gabali. Pieņemti jauni mērķi. Tuneļi ir forši un man arī gribās. Ausī jau dzīst jauns caurums. Vēl tik divas nedēļas un olimpiāde, no kuras ir tik ļoti bail. Stūlbas sajūtas, kas tik bieži nomāc. Visādas domas galvā. Puķainas kleitas mugurā. Un tā es varētu turpināt un īsos teikumos stāstīt un stāstīt! Bet nu šoreiz pietiks!

never give up. it's such a wonderful life.

Lai arī aiz loga ir pavisam drēgns un pelēks laiks, es cenšos to sevī apspiest! Bet vienalga kāds to visu laiku cenšas sabojāt! Vakardiena dikti jauka. Varena pastaiga valteri - asari - jūra - asari - valteri! Pastaiga kopā ar varen jaukiem cilvēkiem! Es laikam turos patiesība tikai dēļ saviem draugiem, viņi man dod šo spēku un enerģiju, kas pēdējās dienās man tik ļoti pietrūkst. Ģimene vienkārši mani beidz nost! Jā! Es vairs nevaru! Visi tik kaut kur iet, bet man vienalga, ejiet, es palikšu!

divdesmitdevītais

šodien gandrīz stundu lasīju visdažādākos blogus un jā, secinājums ir viens - cilvēki ir tik dažādi. Katram no mums ir savas labās dienas un sliktās, katram sava problēma un sava mīlestība, laime un nelaime. Cillvēkiem ir tik dažādi domāšanas veidi. Katrs no mums ir personība ar savu ES, tikai daudzi šķiet baidās to parādīt. Man šķiet, ka esmu cilvēks, kas neies nevienam uzbāsties, kam vajadzēs - tas mani atradīs.

šodiena kā jau otrdiena. Skolā, manuprāt, briesmīgākā diena. Bet nu neko, katra diena ar kaut ko atšķiras vajag tikai to saskatīt. Mājās devos ar vienu domu - kā atnākšu iekritīšu gūltā un gulēšu, skolā ārprātīgi nāca miegs. Bet pārnākot mājās no miega nebija ne miņas. Bet tapēc tikko šķiet biju iemigusi uz pāris minūtēm un tagad jūtos ideāli.

Vakar, jā, mana vārda diena! Man ir dikti forši draugi. Man tagad ir daudz šokolādes un pat savs īpašais bamslis - nu tā tur rakstīts, bet patiesībā tas ir Rolandiņa īpašais brūvējums, tādu tikai ķemeros var dabūt, varen štengrs, bet īsta ņammma.

šodien es aizdomājos tikai par vienu lietu - kaut es pamostos un ārā būtu silts laiks, spīdētu silta saulīte, un asvalts būtu pilnīgi saus, man ļoti gribās izlaist to drūmu un tik ļoti pelēcīgo laiku!

Šīs dienas atziņa:

Vienalga, par ko tu vēlētos kļūt, ko gribētu dzīvē sasniegt, – tu vari to paveikt. Tādēļ uz priekšu! Sper pirmo soli – saņem drosmi un dari!

(heart)

Jo es aizdomājos - skaties te. Cik patiesi un jauki tas bija.

todišpīppīppīp

Kā ar āmuru pa galvu - galvā ir iestājies pilnīgs pavasaris! Rõzā brilles nekur nav pazudušas. varbūt vienkārši no foršā ziemīgā garastāvokļa esmu pārslēgusies uz foršosuperjauko pavasarīgo. Un šis tāds dikti jauks un man patīkams laiks. Ar visu sirdi un dvēseli gaidu vasariņūū... Bet tagad jau brīvlaiks ir pilnīgi beidzies šis bija pēdējais vakars un brīvā nekānedarīšanas nedēļa ir beigusies. Mans brīlaiks pagāja ideāli. Mazliet māju, mazliet ballīšu, mazliet draugu, mazliet ilgas gulēšanas, mazliet ilgu un pasakainu vakaru - tas mazliet par manu brīvlaiku. Un visi dīvainie apkārt esošie cilvēki saka, ka man rīt vārda diena, bet es tik atteicu - kalendārs jums visiem nepareizs. :D

Par brīvlaika labāko dienu es sauktu ceturtdienu, kad gar acīm pazibēja 5 manas dzīves

labākās stundas. Sapņuideālais vīrietis tika atrasts - es iemīlējos. Jā, es vienkārši stāvēju un siekalojos. :D Viņš un vēl pietam pie bungām un viņā bungu solo - es izkusu. Tas viss notika ģimnāziju jubileju pasācienā - viņš tieši man priekšā. Ņaammmaaa.

Vakar paspēju aizvest savus maziņos uz kīno kopā ar Montu - ar viņu devāmies uz Hall pass, laba filma, bet tomēr starp labākajām es viņu neierindotu. Par visiem feiliem gan nestāstīšu, bet jā, tādu bija.

Rīt jau atkal uz skolu, bet kā jau pavasarī uznāk šie slinkuma un nekā negribēšanas laiks, takā jā dikti negribās. Bet tas nemaina lietas būtību, ka tagad iešu ar paceltu galvu un smaidīšu, jo tā manuprāt labi juties pats un arī garām gājējiem liec pasmaidīt. Gribas

tā, lai viss pa skaisto. Lai arī man gadās, ka uznāk kāds melnais periods, nākas vien tikt tam pāri. Jo laikam tomēr pats skaistākais visā pasaulē ir pati pasaule. Nākotnei, tuvāk vasarai lieli plāni, kaut nu izdotos, nāksies tik mazliet pacīnīties. Lai arī tev viss izdodas. !!

īsi un konkrēti, bez riņķī un apkārt!

Ir noticis daudz. Šoreiz neko daudz gan nestāstīšu. Montai palika 18. Dāvanas saiņošana. Daudz līmes. Es biju sacensībās. Ir gājis labāk. Daudz ieskaišu. Labākie draugi. Piektdienas. Aliņvakari.Pārsteiguma ballītes. Nekā nedarīšana. Šī nedēļa aizņemta. Varenas brīvdienas. Gan bija. Gan būs. Daudz jaunu cilvēku. Daudz neredzētu lietu. Prieks par citiem. Smaids sejā! Maza dusma dažreiz. Bet tikai uz sevi. Daudz gribas. Daudz sapņoju pēdējā laikā. Daudz miega. Beidzot. Drīz brīvlaiks. Vēl 4dienas. Jālasa Mērnieku laiki. Šķiet varen garlaicīgi. Daudz siltu un saulainu dienu! Mamma Tallinā. 18.03 liela forša ballīte. Maciņš bļauj pēc papildinājuma. Mājās atkal kucēni. 5 gab. Ierastā ikdiena. Tajā mazi pušķojumi. Un tā es te dzīvoju. Ķemeru ielas nemainās. Tik beidzot asvalts parādās. viss.

take over control

Šodiena pavisam dīvaina, bet tomēr pavisam forša, ierasto astoņu stundu vietā, šodien tikai divas, varen jauka sajūta jau desmitos iziet pa skolas durvīm! Ārā spīd saulīte, austiņās iemīļotā mūzika un es smaidu... Lai arī pretī nākošie izskatās pavisam drūmi un saguruši, es gāju un smaidīju, un lai arī cik dīvaini viņi uz mani skatītos. Un vienu brīd es gāju pa asvaltu un es jau atkal aizsapņojos par vasaru, par dikti silto laiku, kediņām, kurpītēm, kleitiņām, braukāšanu ar riteņiem, karstu sauli, saldējumu un jūru, un pārējam lietām, kas saistās un ir attiecināmas uz vasaru...

Šodien nejauši ejot pamanīju Tevi, pirmo reiz paejot garām nē, et otro reiz ejot sapratu, ka pazīstu - samulsu un centos ārtāk tikt prom. Uzreiz atmiņā atnāca viss piedzīvotais, reiz senos laikos... Es pat nedaudz aizdomājos par to kā būtu, ja viss tagad būtu savādāk. Lai arī tagad mani šī doma vairs neuztrauc, jo man ir tik labi cik vien var būt. Un man patīk viss, kā tas ir tagad. Lai arī dažreiz es ilgojos... Man pat šķiet, ka tagad man ir viss vajadzīgais pilnai laimei.

Esmu sapratusi, ka ja kaut ko vēlos, es to varu panākt, pat tad ja nākas mazliet pacīnīties un piepūlēties..

Skolā viss kā ierasts īdzīgi skolotāji un smieklu pilni strpbrīzi. Un tā tas lai arī paliek!

Jau šajās brīvdienas tika nolemts, ka šogad brauksim uz Salacgrīvu, lai divas dienas baudītu to, ko palaidām garām pagaišo gad, lai šogad iet vaļā Positivus. Un vel citi daudzi festi, kas ir mazajā vēlmju sarakstiņā tuvākajam laikam...

bēšīga nagu laka

Jau atkal blogs bija palicis malā, sen jau šeit netika nekas rakstīts, bet tagad esmu aptuveni izdarījusi visu un esmu gatava rītdienai! varbūt, ja man nebūtu nākusi vēlme uzkrāsot nagus, nebūtu tapis šis ieraksts. Jo mana pēdējā laikā ļoti iemīļotā bēšīgā nagu laka šobrīd žūst, un es uzmanīgi cenšos rakstīt, lai to neizbojātu.

Jā, jau rīt ir 23. februāris - ZPD diena. Rīt visi glīti ies un prezentēs, rādīs visu, ko nu ir sameistarojuši šī pusgada laikā, lai arī mans darbs ar visām man vēl līdz galam neizprotamajām lietām tapa pēdējās divās nedēļās vai pat drīzāk pēdējās 3 dienās - viss ir izdevies, manuprāt diezgan labi! Atliek vien rīt to visu skaisti parādīt.

Kopš mana pēdējā ieraksta ir noticis varen daudz. Esmu bijusi cirkā, kur nebiju bijusi kādu laiku un šim piedavājumam uz reiz teicu - Jā! Tur redzēju milzīgus ziloņus, pavisam mazus dzīvnieciņus un ļoti skaistus vingrotājus.

Tagad tā sēžu un domāju par ballītēm, šķiet, ka esmu ko tādu mazliet atstājusi novārtā, tā vien kārojas viena varena ballīte. Nu tā kā agrākos laikos - bezrūpīgi un ne par ko nedomājot, tā lai paliek atmiņā.

Laiks skrien nemanot, jau februāris iet uz beigām, man pa galvu maisās visdažādākās domas. Gribās mazliet sevi piespiest darīt sev neierastas lietas. Gribās atteikties no dažādām lietām, nu ne jau pavisam, tikai uz kādu laiciņu. Gribās, ko radikāli mainīt sevī. Vai gribās lielas pārmaiņas? Jā! Esmu tam gatava. Gribas vairāk stabilitātes sevī, un arī vēl vairāk neprātības...Jau atkal gribas redzēt sevi pilnīgi savādāku! bet nu lai jau paliek. Es nevaru teikt, ka dzīvē es nebūtu neko sasniegusi vai man, kas pietrūktu, vienkārši gribas citu pavērsienu, bet es centīšos, ko darīt! Čīuu..

gribās, bet varbūt ne šoreiz

Kā katru svētdienu es nodomāju - rīt ir pirmdiena, šī nedēļa būs varena, lai arī kas notiktu. Ierastie smiekli, atgadījumi un arī pārējie gadījumi, bet nē, ne šoreiz, ne šonedēļ. Viss šķita kā pārklāts ar milzīgu melna auduma gabalu! Es teiktu, ka šī nedēļa bija kā liels melns caurums, ar vienīgiem negadījumiem. Bet par to runāt it nemaz negribās. Un tā lai tas arī paliek!

ibio, pacel brilli!

Jā, ir viens svētdienas naktī, esmu tikko pārradusies no ballītes. Cik ļoti es cerēju, ka viss izdosies un būs kā agrāk, tik ļoti es par to visu aplauzos. Tāpēc atsāku vasaras ierasto padarīšanu - braukšanu ar pirmo/pēdējo vilcienu! Nu laabi, viss jau nebij nemaz ar tik traki, bet man nepatika. Šitā nedrīkst jaukt kopā tik ļoti dažādus cilvēkus! Pārliecinājos par to, ka man ir labākie draugi kādi jel varbūt, paspēju aizmiglot sev acis, paspēju pārsmieties, un arī mierināt dabūju. Un tas jau atkal man parādīja cik cilvēki ir dažādi, cik viņi ir dažādi, dažādās dzīves situācijas. Dažādas lietas kļuva skaidras un dažādi cilvēki saprata, ka daudz ir mainījies, kaut pašiem nemanot arī paši ir varen mainījušies! Bijām reiz labi vai slikti un nu kļuvām slikti vai tomēr labojāmies! Bet tāpat notiek tas kam jānotiek!

Nēēsmu arī neko teikusi, bet jā, man šonedēļ palika 17! Lai gan sākumā labprātāk paturētu savus tik ļoti iemīļotos saldos 16, bet nē. Kā ir tā ir, laiks iet uz priekšu tas nestāv uz vietas!! Hmm savu dzimšanas dienu sagaidīju Žagarkalnaa ar klasi slēpojot un snovojot, lai gan pati šajā pasākumā nepiedalījos. Taču tā vietā es laiski sēdēju kafeinīcā un vēroju kā to dara tie, kas uzdrīkstās un nenobīstas. Un tomēr, arī man

joprojām kārojas iemācīties snovot! Jā!

Tā pa skaisto un tā kā gribējās nosvinēju tik vakar ar pašiem labākajiem! Taisījām sušī, pīpējām pīpi, spēlējām aliasu un dzērām pinacoladu! Tieši tā es gribēju nosvinēt savu dzimšanas dienu! Ne savādāk tieši tā man vajadzēja un pietrūka!

Šī nedēļa paskrēja nemanot, te pat aiz kalna jau nākamā ar saviem piedzīvojumiem, atgadījumiem un negadījumiem! Bet tā tāpat būs tāda kādai tai ir jābūt! Izbaudi! Ibio!

Pēc vistumšākās nakts nāk visgaišākais rīts

Arī mani nu ir pieveicis kaut kāds stūlbs vīruss. Visu nedēļu itkā jutos labi, bet tad pienāca ceturtdiena, kas mani pieveica pavisam. Varbūt vainīgs bija tik ļoti smagais treniņš manēžā, trešdienas vakarā, pārlieku lielā slodze, lai sagatavotos sacensībām! Varbūt, un nu jā, manas ilgi gaidītās un tik ļoti nepieciešamās sacensības izpalika! Tā vietā visa 5diena tika nogulēta pie televīzora. Bet arī tas bija nedaudz vajadzīgs, es pat teiktu tieši tik man vajadzēja. man pat patika, šī tik ļoti bezzrūpīgā diena, bezrūpīgi klaiņojot dažādās mājaslapās, vērojot daudz skaistu bilžu, un tik ļoti daudz lietu, ko labprāt iegādātos. Vienkārši gūlšņājot.

Šodien pamodos ar brīnišķīgu garastāvokli, aiz loga spīdēja saulīte un laiks izskatījās varen jauks. Bet mani joprojām moka vīruss. Pat mazās rozā ripiņas man nepalīdz! Šovakar gāja divas varen jaukas un skatāmas filmas - "Haidija'' un ''Līdz džekpots mūs šķirs''. Abas ļoti patika. Kā teikt pirmās filmas laikā mieloju acis to deju, to kā viņi to izpilda, bet otrās filmas laikā siekalojos par Kačeru.

Un jā, es izskatos pēc Rūdolfa, man ir varen sarkans deguns, bet nu varbūt laiks iet gulēt!

uzdrīksties?

Vai tu uzdrīksties mani nesatikt tuvākos četrus, nē labāk desmit gadus?

Vai tu uzdrīksties spēlēt vienu spēli visu dzīvi?

Vai tu uzdrīksties uztvert dzīvi kā spēli?

Vai tu uzdrīksties mani sāpināt?

šovakar kopā ar Mo-mo noskatījāmies filmu Love me if you dear, lai arī bija varen grūti saprast filmas beigas man tomēr patika, varen jauka filma. Viens vienīgs jautājums vai tu uzdrīksties? Visa dzīve ir spēle, kurā zēns ar meiteni mazas kastītes dēļ uzdrīkstās. Kāpēc lai nedotos ielās vienā apakšveļā! Vai neizsauktu mentus, lai kāds ietu bojā...Bet viņiem tas šķiet smieklīgi, likt kādam pārdzīvot drauga nāvi. Bet viņi uzdrīkstējās, un tagad arī man prātā ir vien pozitīvas domas, kas vien saka uzdrīksties nepalaid neko garām, dzīve ir tikai viena, tāpēc mums ir dota iespēja mēģināt un piedzīvot nepiedzīvoto un tāpēc mums pastāv vārds ''JĀ''! Nekad neatsakies no tā, ko dzīve tev dod!

UZDRĪKSTIES, LAI KAS ARĪ NOTIKTU!!!!

Tagad, sēžot saritinājusies sedziņā, sastrīdējusies ar vecākiem. piepūtusi vaigus lasīju citus blogus. Un jau atkal simtiem domu maisījās pa manu galvu. Lasīju par meiteni, kurai ir 17, un kura jau ir dzīvē tikusi tik tālu - manī radās tāda kā maza skaudībiņa. Es arī gribētu apceļot visu Eiropu kopā ar draugiem un darīt visādas neprātīgas lietiņas. Cita jau simto reizi maina puisi, citai beidzot lielā mīlestība, citai nepatīk savs ķermenis un tā ķeras pie kārtējās diētas izmēģināšans. Bet tādas mēs esam, dažādas. Mēs varam skriet pa sniegu raudot par to, ka vairs neielienam ierastajās biksēs, dzert aiz bēdām, slīcināt bēdas saldējumā un solīt vairs par viņiem nedomāt (kaut zinām, ka melojam vien pašas sev), raujot matiņus no visām vietām un ēdot cik vien mums lien. Mēs tik apsolāmies vairs neko tādu nedarīt, nekad vairs neatkārtot šīs pašas vecās kļūdas. Bet kāpēc mums meitenēm tik ļoti reti tas izdodas. Un tā mēs turpinam birdināt asaras par to, kas izdarīts, jo atkal jau kļūdījamies. Gribētos teikt, ka raudu ļoti reti, bet ja raudu tad tā kārtīgi no sirds, lai izraudās viss. Tad atliek pacelt savas izraudātās/noraudātās sarkanās acis, saņemties, piecelties un iet, un man izdodas. Lai arī, kas tajā brīdī būtu manā galvā, tas ir vispareizākais.

Tā ir lieta par mums, mēs ceļamies un ejam, vai kā teiktu Merlina Monro:
"Iedodiet meitenei pareizās kurpes, un viņa spēs iekarot pasauli"

Dzīvot šodienai>?

Nu ko vareni ir sagaidīts 2011. gads. Varen dīvaina šķiet visa tā padarīšana. Atkal jau ir pagājušas 365 dienas. Un tā visu laiku uz riņķi vien, uz riņķi vien! Mana vakardien vakarā izteiktā vēlēšanās piepildījās un pat ļoti. Tagad zinu, ka kādam laikam pietiks man to stipro dziru. Bet tas liķierītis bija varen gards. :D Bet nu pietiks. Tik ļoti patīk Jauno Gadu sagaidīt trijatā un ar Laura Reinika koncertu, kā arī miglā tītu Victoria's secret modes skati. A man patīk, a man pohuj, i vsjo budet zajebis! :D Da

Manuprāt, katram no mums bija kāda vēlēšanās vai apņemšanās jaunajam gadam. Lai nu kāda tā katram no jums būtu, manuprāt muļķīgi ir vēlēties nomest pāris kilogramus vai atteikties no kā garšīga un sākt sportot un darīt ko lietas labā!. Jo tāpat zinām, ka dīvānam un šokolādei pār mums ir milzīga vara. :p Bet es man šķiet, man bija tikai vēlme - dzīvot šodien, izdzīvot katru dienu no sirds un izdzīvot to, tā itkā tā būtu pēdējā! Jā, tieši tāda ir man vēlme. Es negribu domāt par to, kas varētu notikt tālak, es gribu izbaudīt šodienu! Tad tā, lai arī tas notiek!