Jo P.Koelju savā veidā mani piesaista...

Tieši tagad, kad no vasaras vairs gandrīz nav ne ziņas, rodas vēlme ietīties siltā sedziņā ar tējas krūzi un labu lasāmvielu rokās. Pēdējā laikā tieši P.Koelju darbi mani ir piesaistījuši visvairāk.

Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju

Grāmata par varenu mīlestību no bērnu dienām, bet atkal tajā iejaucas pārāk daudz dievišķā spēka. Vareni cilvēku brīnumi un daudz svētceļojumu, ļoti daudz ārdzīvojumu un nespēja saņemties, bet tomēr mīlestība spēj uzvarēt. Mīlestība spēj parciest ilgu laiku.

• Dzīves brīnumus mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam.
• Laime tikai retu reizi nāk kā svētība, parasti tā ir jāizcīna.
• Nožēlojami ir tie, kas bīstas riska.
• Ikvienā dzīves brīdī ir lietas, kas būtu varējušas notikt, bet - nenotiek. Mēs pat nepamanām, pa kuru laiku atnāk un aiziet dzīves brīnumainie mirkļi, līdz piepeši likteņa varenā roka dzīvi pavērš kājām gaisā.
• Mēs spējam daudz ko saprast un tik pat daudz ko arī mainīt.
• Ir brīži, kad ir jāriskē un jāļaujas neprātam.
• Mīlestība dažkārt ir bērnībā neizslimota muļķība.
• Gudrais ir gudrs tikai tāpēc, ka mīl. Un muļķis ir muļķis tikai tāpēc,ka domā par iespēju mīlēt.
• Ja dambja sienas sabrūk, mīlestība pieprasa samaksu par visu. Nav būtiski, kas ir iespējams un kas nav iespējams, nav vairs būtiski, vai mēs spējam noturēt līdzās mīļoto cilvēku, - mīlēt nozīme zaudēt kontroli.