take over control

Šodiena pavisam dīvaina, bet tomēr pavisam forša, ierasto astoņu stundu vietā, šodien tikai divas, varen jauka sajūta jau desmitos iziet pa skolas durvīm! Ārā spīd saulīte, austiņās iemīļotā mūzika un es smaidu... Lai arī pretī nākošie izskatās pavisam drūmi un saguruši, es gāju un smaidīju, un lai arī cik dīvaini viņi uz mani skatītos. Un vienu brīd es gāju pa asvaltu un es jau atkal aizsapņojos par vasaru, par dikti silto laiku, kediņām, kurpītēm, kleitiņām, braukāšanu ar riteņiem, karstu sauli, saldējumu un jūru, un pārējam lietām, kas saistās un ir attiecināmas uz vasaru...

Šodien nejauši ejot pamanīju Tevi, pirmo reiz paejot garām nē, et otro reiz ejot sapratu, ka pazīstu - samulsu un centos ārtāk tikt prom. Uzreiz atmiņā atnāca viss piedzīvotais, reiz senos laikos... Es pat nedaudz aizdomājos par to kā būtu, ja viss tagad būtu savādāk. Lai arī tagad mani šī doma vairs neuztrauc, jo man ir tik labi cik vien var būt. Un man patīk viss, kā tas ir tagad. Lai arī dažreiz es ilgojos... Man pat šķiet, ka tagad man ir viss vajadzīgais pilnai laimei.

Esmu sapratusi, ka ja kaut ko vēlos, es to varu panākt, pat tad ja nākas mazliet pacīnīties un piepūlēties..

Skolā viss kā ierasts īdzīgi skolotāji un smieklu pilni strpbrīzi. Un tā tas lai arī paliek!

Jau šajās brīvdienas tika nolemts, ka šogad brauksim uz Salacgrīvu, lai divas dienas baudītu to, ko palaidām garām pagaišo gad, lai šogad iet vaļā Positivus. Un vel citi daudzi festi, kas ir mazajā vēlmju sarakstiņā tuvākajam laikam...