Arī mani nu ir pieveicis kaut kāds stūlbs vīruss. Visu nedēļu itkā jutos labi, bet tad pienāca ceturtdiena, kas mani pieveica pavisam. Varbūt vainīgs bija tik ļoti smagais treniņš manēžā, trešdienas vakarā, pārlieku lielā slodze, lai sagatavotos sacensībām! Varbūt, un nu jā, manas ilgi gaidītās un tik ļoti nepieciešamās sacensības izpalika! Tā vietā visa 5diena tika nogulēta pie televīzora. Bet arī tas bija nedaudz vajadzīgs, es pat teiktu tieši tik man vajadzēja. man pat patika, šī tik ļoti bezzrūpīgā diena, bezrūpīgi klaiņojot dažādās mājaslapās, vērojot daudz skaistu bilžu, un tik ļoti daudz lietu, ko labprāt iegādātos. Vienkārši gūlšņājot.
Šodien pamodos ar brīnišķīgu garastāvokli, aiz loga spīdēja saulīte un laiks izskatījās varen jauks. Bet mani joprojām moka vīruss. Pat mazās rozā ripiņas man nepalīdz! Šovakar gāja divas varen jaukas un skatāmas filmas - "Haidija'' un ''Līdz džekpots mūs šķirs''. Abas ļoti patika. Kā teikt pirmās filmas laikā mieloju acis to deju, to kā viņi to izpilda, bet otrās filmas laikā siekalojos par Kačeru.
Un jā, es izskatos pēc Rūdolfa, man ir varen sarkans deguns, bet nu varbūt laiks iet gulēt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru