Griezdamās apkārt tā pa ķemeriem blandās,
Un draugi tai neviens neģērbjas skrandās.
Nav patiesi teikt tai ļaunuma domu,
Tai ātri mainīsi to labuma omu,
Aši atveinojies.
Paldies tā teiks kaut par grašu vienu,
Ārā tevi nedzīs, dos naktsmāju lieku.
Laipna, mīļa, puķes ziedlapiņa viņa,
Elegance paslēpusies, bet ne uz ciņa,
Nebūs ļauna ne uz vienu viņas ziņa
Apburta pašlaik, kā princese cielaviņa. /M.B. 28.06.2012/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru