svētdiena, 2012. gada 22. jūlijs

Vieglāk man

Es vēlos panākt daudz, tāpēc cenšos ar 
visu spēku, kas man ir
Esmu bijis ilgu laiku, un zinu, ka 
dzirdi
Mana ģimene, mana draudzene, un radi
Saprot, ka arī daudz kas atkarīgs ir no 
manis un man ir
Liela atbildība, patiesība, rūgta, tomēr
Un tajos brīžos esmu negatīvi nosvērts
Es dziļi sirdī mīlu Jūs, un būtu gatavs 
atdot
Visu, kas man pieder, bet ziniet bieži 
sapņoju
Par lielu māju, uz sienas ģimenes 
portrets
Ja kādam jāiet, Jūsu vietā te nodegtu
Man nav ko zaudēt, kāds piedzimu, tāds 
aiziešu
Es starp Jums, kā maiss ar diviem 
galiem, kuru nevar aizsiet
Lai arī kāds būtu smagums, es Jums nesu 
to
Es tikai vēlos, lai Jūs, ar mani lepotos
Es mīlu Jūs, un kaut tas ir par vēlu
Uz pasaules nav it nekas, kas spētu 
mainīt manu lēmumu.

Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Uz pleciem smagums, es to pacelt vairs 
nevaru, un negribu
Visi pagriež otru vaigu, kad nedari un 
netici.
Ja mana dzīve būtu filma -- es nebūtu 
aktieris
Ja asaras ir dārgakmeņi, es nekļūtu 
patiess.
Dienas, kad labāk klusēt un sēdēt vienam
Tu neesi es, tieši tāpēc Tev ir vērtēt 
vieglāk
Pazūd sāpes dūmos, un es izgaistu prom
Es gribu atrast savu robu, un iztaisnot 
to
Visi redz mani laimīgu, pat ja dvēsele 
raud
Pats, kā klaidonis uz ielas, kurš pēc 
mēteļa kauc
Ja man nebūtu tintes, es rakstītu ar 
asinīm
Savas lielākās kļūdas es atzīšu, kad 
pakritīšu
Smagi, bet vienmēr citi, kam smagāk
Blakus draugi, kuri saprot, un tic, ka 
Tev sanāks
Pacel galvu tik augstu, ka saule 
mierina Tevi
Dari visu, lai cienītu, pat ja pievil 
sevi.

Līdzko šeit tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Man ir vienalga, kas notiks ar mani,
Ja man nāktos izvēlēties,
Pārāk ilgi esmu dzīvojis, savā, iztēlē 
viens
Es tiecos pēc naudas, lai tās būtu 
vairāk
Gribu pierādīt to, ka dzīve var 
šķisties skaistāka
Aizsācis daudz, un pierādījis arī
Es esmu pārāk tiecies, lai redzētu, 
pagrīdi
Kaut arī, tā enerģija un tieksme manī 
mīt,
Es esmu pārāk lepns, lai lūgtu 
palīdzību.
Kad atveru acis, redzu patiesību 
neizbēgamu
Kad liekās, viss ir galā
Patiesībā neizbēgt man,
Dzīve spēlē uz likmēm ar mani līdz nāvei
Es agrāk ticēju citiem, tagad viens te 
stāvēšu
Manas emocijas liecina, ka tikšu es ārā
Es dzīvei atdevu visu, un tagad tiku 
tālāk
Vari mīlēt mani, ienīst mani
Es jūtos liels brāli, jo apkārt niecību 
gana.

Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru