pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Tieši tikko

tieši tikko es salūzu, asarām birstot es salūzu, es atkal darīju to, ko nedrīkst, kavējos atmiņās par to kā bija, un cik ļoti man tā pietrūkst, to cilvēku, to brīžu, tā visa man tik ļoti pietrūkst. Tas viss tik ļoti grauž. Kāpēc nevar savienot to, kas bija ar to kas ir un būs! Kāpēc tas vislabākais, kas bija nevar savienoties ar to vislabāko,kas man ir tagad!? Kāpēc? Pēkšņi sāka skanēt senās mīļākās dziesmas ar kurām saistās vislabākās atmiņas. Cik ļoti man riebjas, ka viss nevar būt skaisti tā kopā. Cik ļoti man riebjās tas, ka cilvēki nesaprot, ka viņi domā, ka viss notiek pēc viņu prāta un ja tā nav tad viss, čušš, cauri! Cik ļoti riebjās, ka cilvēki aizmirst par tiem vecajiem, tiem, kas reiz bija labākie!
Tikko sapratu, ka man ļoti pietrūks un jau pietrūkst to cilvēku, kas vēl pirms pāris dienām šķita tik jauki, smaidoši un vienmēr blakus. Man bail, es baidos patiešām. Bet no kā.? manī ir tā riebīgā sajūta... sajūta, kas šķiet ir ārpus laika un liek būt vienai, lai reiz pārdomātu un izdomātu, to kas ir īsts. Lai reiz es pamostos no savas iedomātās pasaules. Lai reiz nonāktu reālajā pasaulē. Lai
viss pazustu, tas kas nav nepieciešamas, tas kas nav vajadzīgs. Tas bez kā var iztikt! Kaut reiz ļauj man saprast visu, ko vēl nēesmu sapratusi un neesmu spējusi pieņemt. Dod man laiku! Es samierināšos un pieradīšu pie tā.

svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Par dzīvi karuselī!

nu ko, tā nu es te tagad sēžu un pārdomāju visu, kas noticis šajā gadā. Visu, ko esmu piedzīvojusi, visu, ko esmu sastrādāju. Visu, kas bijis gan labs, gan slikts. Es pat teiktu, ka šis gads ir aizvadīts varen labi! Līdz vecgada vakaram vēl tik divas dienas, tad nu es centīšos nedaudz dalīties savos iespaidos, teikšu nu jau aizgājušajā gadā!
Tagad tā sēžot un pārdomājot, atceros kā kopā ar visiem saviem labākajiem sagaidīju 2010. gadu. Ballīte nepajokam, manai mājai tika norauts jumts. Viss bija dikti jauki, Jaunais gads tika sagaidīts ļoti jauki un tā lai atcerētos. īstenībā, nekad nebiju ne uz ko tādu parakstījusies. Taisīt ko tādu savā mājā. Bet nebija tik traki, varbūt manā gadījumā viss nebija tik labi kā gribētos, bet pārējie esot labi sagaidījuši Jauno gadu! Tad nu apņemos šogad vairs tā nepiedzerties un Jauno gadu sagaidīt kā nākas!
Tam sekoja mana 16tā dzimšanas diena! Jau atkal ballīte tika sarīkota manā mājā. Mani draugi kaut kādā veidā izdabūja mani ārā no mājas un atnākot atpakaļ - tiku ļoti pārsteigta, man priekša stāvēja viņi visi ar milzīgu plakātu rokās un skaļi dziedāja. Tai brīdi īsti nezināju, ko man būt! Savus saldos 16 nosvinēju ļoti jauki un kopā ar viss tuvākajiem.
(Tagad viss ir ļoti mainījies, citi ir devušies prom un kontakts
pavisam ir zudis, bet ar citiem - vienkārši dzīve tā ir iegrozījusies, ka katrs ir aizgājis savu ceļu. Man par to ir ļoti žēl, jo kādreiz tač
viss bija tik labi, bet tagad...nu neko)
Tālāk sekoja daudz mazu ballīšu un visādu citādu sīkumu. Līdz es iepazinos ar šobrīd man pašu tuvāko. Vēl šī gada sākumā, es ienīdu visu, kas saistīts ar ķemeriem. Mani nekas šeit nesaistīja, bet tagad es varu liekot roku uz sirds teikt "es mīlu ķemerus" Es biju meitnene, kas ķemerus no rīta pameta un va
karā atbrauca, lai pārnakšņotu, bet tagad man tik ļoti patīk šīs Ķemeru ieliņās, parki un viss, kas ir ķemeros. Un kopā ar pašu labāko, pašu mīļāko un visforšāko - manu Montiņu! Viņai varu teikt vienīgi milzīgu Paldies, jo bez viņas šis gads būtu nekāds!
Tad sekoja lielie uztraukumi un pārdzīvojumi, jo pienāca eksāmenu laiks. Šie bija mani maģiskie skaitļi 8 7 6 5 visi skaisti strīpiņā pēc auguma. Tam sekoja arī izlaidums, ko tādu nevar aizmirsts, tas bija vareni. Un afterpartijs vienkārši - tik ļoti lai nosvinēts izlaidums. lai arī citiem gāja visādi, es noteikti nenožēloju neko no izdarītā. Kõma bija milzīga. :D
Ar izlaidumu sākās mana vasara. Tā bija mana labākā vasara. Lai arī mēnesi nostrādāju, viss bija patiešām labi. Es iepazinu jaunus cilvēkus. Vasarā tika piedzīvota putu ballīte, Monsterīša apmeklējums ar visām tā izrietošajām sekām. Es vēlnekad nebiju bijusi stacijā četros no rīta un redzet to pilnīgi tukšu bija ļoti dīvaini. tāpat arī vel nekad nebiju bijusi
čillīpicā ap trijiem naktī. Es uzdzīvoju bez apstājs. kaut gan lielāko daļu vasaras es biju Ķemeros. un es ar to lepojos. es nenoželoju nekā. Vasara saistās ar balkõnvakariem un pīpi, kā arī ar Antonu arī viņš bija maza daļiņa no manas vasaras. Lai arī cik smieklīgi tas nebūtu. Jāņus svinējām Tukumā, kārtīgā zaļļumballē. uhh. Šī vasara saistās arī ar agrajiem, pirmajiem vilcieniem.
Un tad pienāca 22.augusts ar ko es teiktu beidzas mana vasara. Es devos uz skrituļošanas maratonu Jūrmalā. un pie 7 km es vienkārši savā meistarībā sapinos un nokritu, kas beidzās ar lauztu roku! un ar to beidzās mana ballēšanās. viss, es iemācījos iztikt bez daudzām lietā, liels paldies atkal Montiņai, jo viņa vienmēr bija blakus un man palīdzēja.
Tad nejauši nonācu vietā, kur es satiku Tevi! Tika pavadīti ļoti jauki vakari kopā, un tad vēl braucieni uz Zanti, arī tas ir neaizmirstami un balle. tik jauki. Nekad neaizmirsīšu tos cilvēkus, kas bija man apkārt šos trīs mēnešus. Jauki, bezrūpīgi un dzīvespriecīgi.
Ļoti daudz, kas ir noticis šogad, bet šeit tādi lielākie un man nozīmīgākie notikumi. Tik ļoti gribētos apņemties ļoti daudz, bet šoreiz gribas vien teikt, lai viss rit savu gaitu, un gan jau viss būs tā, kā tam ir jābūt! Vienīgais varbūt šīs lietiņas. <-- spied virsū
Esmu Par dzīvi karuselī!


piektdiena, 2010. gada 24. decembris

He, heej, jau ziemīšu laiks°!

Nu re, ir 24. decembris - ziemassvētku vakars. Šie svētki kā vienmēr tiek pavadīti ģimenes lokā un tā ir vislabāk! šodien varen daudz tika padarīts, mazlietliet dīvaini šķita, ka eglīte tika rotāta tikai šõvakar. Bet tā viss kā ierasts šajos svētkos. - Varenas vakariņas ar milzu kalniem ar kartupeļiem, karbonādēm, salātiem un visādiem našķiem. Jau atkal tik ļoti pārēdos, tik ļoti daudz. Tagad vajadzētu izgulēt ēdumu, bet nē, pulkstens ir tieši 2.52 un miegs man nenāk ne pilītes. Arī dāvanas šogad bija varen jaukas. Lai gan manī vairs nav šīs dikti lielās kāres pēc dāvanām. bet kaut kur dziļi dziļi sirsniņā, noteikti es cerēju un gaidīju, ko foršu. Bet jā man patīk un es smaidu|!
Galvā skraida visdažādākās domas. Itkā sāp, bet tomēr nesāp. Tāds kā neliels tukšums ir manī. Bet ko tur vairs, ko var darīt, ka ikdienas rutīnā neatliek laika nekam citam. No šī brīža apņemos varen augstus mērķus, un ceru arī uz to piepildījumu! Bet vienalga paldies par to laiku, ko pavadījām kopā. Un es nekad nenožēloju to, ko esmu izdarījusi. Dzīvē ir tik daudz lietu, ko vēl gribas paspēt izmēģināt, iepazīt un atrast tajā ko piesaistošu - un es gribu visu!
kāpēc tu te sēdi klusē, ej uz visām debespusēm! Man te skan visādas foršas dziesmiņas un man patīk, manī ir tik viens jautājums - kur ir mans miegs/ ?

pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

..

Tieši šodien ir tā, ka sēžot informātika ir laiciņs neko nedarīt internetā. Tā nu es nolēmu uzrakstīt šeit, kaut solījuos to darīt, kad viss būs beidzies! Bet vispār nav nemaz tik traki, viss rit savu gaitu... un viss notiek tā kā tam ir jānotiek! Man patīk, es dzīvoju, es turos un es SMAIDU! Tas laikam mani notur pie visa, kas notiek! Ar atzīmem arī viss izskatās gana labi! Tākā man prieks! Visapkārt virmo Ziemīšu sajūtiņas...vakar jau atkal cepu piparkūkas. Arī mana kleita jau top, sākumā viņa šķita pavisam jauka, bet tagad viss vairs nav tā kā gribētos, bet takā rī jau ir tā liela skolas balle, nekas neatliks, kā vien doties tā, bet gan jau būs labi! Es cenšos būt laba un man, šķiet, izdodas. Man ir paši labākie draugi un ģimene, man ir viss, kas man ir vajadzīgs un tā tas lai arī paliek!

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Būs


KAD VISS BEIDZOT BŪS GALĀ, ES UZ RAKSTĪŠU, KO GARĀKU UN PASTĀSTĪŠU VISU, KAS AR MANI NOTICIS ŠAJĀ LAIKĀ!


piektdiena, 2010. gada 10. decembris

vai jūti?

Vai jūti to, kas notiek tev apkārt? Vai sajūti to sajūtu, ko izstaro apkārt esošie cilvēki, lietas? Vai jūti, ko izstaro balta ziema?Vai sajūti piparkūku, karstvīna, konču un ziemassvētku siltuma/mīļuma smaržu un sajūtiņu? Vai jūti?
Cik patīkami ir sajust, ka man ir! Man ir visas šīs sajūtiņas un lietiņas, un cilvēki man apkārt!

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Pasaule brīnumiem pilna!

Man bija varenas brīvdienas, nu dikti jaukas, visos iespējamos variantos, kas vien spēj ienākt prātā. Pat īsti nezinu kā pastāstīt, jo notika tik daudz ,bet tomēr nenotika nekas. Es vienkārši labi pavadīju laiku. Man ir superMonta, kas spēj mani paciest visu dienu un vēl visas brīvdienas! Kas spēj izturēt mani no rītiem, kad mēdzu pamosties tik tuvu, tieši uz viņas spilvena. Un tieši viņa man teica:
Jāmaina sevi, nevis pasaule!

un meitene pakāpās uz spainīša!
Jo bija vēlme mainīt pasauli...

Šie brīvdienu rīti, tik ļoti tīk. Šīs brīvdienas bija varen baltas. Iemēģināju kedas ziemā, es teikt nekāda vaina, kājas salst tāpat, zābaki vai kedas! :D Brīvdienās gribējās padarīt daudz, šis tas jau izdarījās, bet ne viss. Bet gan jau! Mājās nu ir sākusies tā ziemīšu sajūtiņa, tagad arī adventes vainags ir gatavs, ierasto sārtos toņus mūsu vainagos ir aizstājis sudrabzilais tonis. Bet tiešam dikti jauks sanāca. Svētdiena daļēji pavadīta ar mīļo un arī vakars varen jauki nosēdēts ar Montiņū. Manī, šķiet, tā ziemīš sajūta parādījās ar brīdi, kad atverot acis es ieraudzīju sniegu un otrs - brīdi, kad vakarā mamma pārradās ar mandarīnu maisu, tik ļoti patīk. Lielākoties visiem, īpaši manai māsai, šis ziemīšu laiks saistās ar dāvanām, bet man šķiet dāvanas nemaz neparādās, mani ziemīši ir mandarīnu smaržas, piparkūku un skaisti izrotātās eglītes un šo mīļuma un cerību sajūtiņu, jā tāds man ir šis laiks!
Es smaidu un man ir vienalga.
Man patīk viss, kas ar mani notiek!
11. decembrī laižos prom, uz nedēļu, tepat līdz Dānijai.

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Nebija jau nekā jauna. Parasta trešdiena un nespēkā atkrišana savā sarkanajā dīvaniņā. Nedaudz spēka sakopojuma, bet tieši tik lai tagad sēdētu pilna ar enerģiju un nezinātu, kur to likt un kā no tās atbrīvoties!. Un kā parasti - gari vārdu savienojumi, kuriem īsti nav jēga, kāpēc tie tiek lietoti tieši tā un nekā citādi. Sagribēt savu nu jau teikšu iecienīti burkānzemeņābolu suliņu, tik ļoti!. Neko citu man nevajag. Visur jau rīt sola milzīgu aukstumu un sniegu, bet man pat mazliet gribasnegribās, jo šī mākoņainība un tumšasi pelēkais noslēgtums man ir apnicis, man vajag krāsiņās! Es varētu runāt ilgi, ilgi, ilgi, bet man nav ko teikt. Nekā svarīga. Nekā jauna. Nekā, nekā.

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

kuš, kuš, kuš un vēlreiz kuš, un atkal kuš

Man bija superīgas brīvdieniņas. Šķiet, ka varen ilgi ieilgušas, bet jā Latvijas dzimšanas diena ir nosvinēta godam...
Rīga staroja un es kopā ar viņu!
Brīvdienas tika pavadītas kopā ar daudz un superīgiem cilvēkiem, kā arī tika satikts viens sen neredzēts PEDO lācītis. (raar)
Šajās brīvdieniņas biju Zantē, kur noritēja īsta balle lauku gaumē, bet tas bija dikti jauki, daudz jaunu cilvēku un viss kā nākas. Bija vismaz iespēja vēlreiz ielīst izlaiduma kleitā, bet nu sapratu, ka šī kleita nav domāta tādām dejām kādas noritēja tur. Par šāuru, par šāuru!
Tapat varen jauks laiks tika pavadīts Rīgā. Tik ļoti patika šī čilīgā vietiņa kur tika malkota garda kafija. Jūtos kā kāds seriāla. Tik ļoti patika, labprāt atgriezīšos tur! Un vispar man ir tik foršā PEDO ģimenīte. Paši mīļākie, paši erotiskākie, perversākie un tomēr mani lābākie! Esmu iecelta par pedo ģimenes mammu, par šo es smējos vēderu turēdama, bet jā man bija superīgas brīvdienas, lai arī cik reiz es to jau būtu teikusi!Tapat šoreiz tik Rīgā tika svinēta kūku diena! nu jau kārtējā pēc skaita vairs nezinu kura, bet tā arī bija varen laba! Es dzīvoju nonstopā, es vienkārši baudījīju visu ko dzīve man deva šajās četrās dienās, bet rīt jau atkal skola, un es ar prieku došos turp. Tādas bija manas 4 brīvdieniņas.
Nekas tā nesatuvina cilvēkus, kā kopā piedzīvotais.

Iekrāšu atmiņas visam mūžam!

Es tevi mīlu kā miljons m&m.

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Kaut arī...

...ir 5diena, ir sajūta, ka viss turpinās, un laikam tā tam ir jābūt, jo šī ir tā varen gara nedēļa, kurā jāiet uz skolu nevis ierastās piecas dienas, bet gan sešas. Varen gara nedēļa. Visādi notikumi un atgadījumi, labi un ne tik labi. Lai arī rīt ir jāiet uz skolu es šodien sev nosolījos nepieķerties nevienai pašai grāmatai, nevienai burtnīcai, nekādu mācību šovakar. ES NEGRIBU. NAV KO! Šūpinot kājas priecājos, ka nekas nav jādara un apsolos arī neko nedarīt. Bet rīt ir trīs kontroldarbi, kā teiktu mans tētis, lai jau tie gudrie mācās, ko tad es!
Šorīt cēlos ar domu, ka beidzot rīt būs sestdiena un es varēšu izgulēt, bet nē, man jau atkal nespīd. Un tad vēl vakarā uz teātri, šoreiz uz izrādi "Lodes pār brodveju" sen jau gribējās apmeklēt kādu šāda veida pasākumu.
Šodiena dienai kā tādai nebija ne vainas. Rīs sākās ar agro latviešu valodu un turpinājās ar kontroldarbu algebrā, gāja grūti, īsti nesapratu, daudz burtu un ciparu, bet nu gan jau būs labi! Vislielāko prieku un sajūsmu manī izraisīja fizika, es pat no laimes iespiedzos - meklējot savu kontroldarba lapiņu no sākuma pamanīju tik savu apaļo burtu rokrakstu, un tad jau pašu atzīmi, man fizikā un 9. Sākumā pat pārbaudīju vai neskatos otrādi, gaidīju ierasto sešinieku, bet nē! Tas lika smaidīt visu dienu!!! Ekonomika un Matuzānis - varen jauka un smieklu pārpilna stunda kā vienmēr! Man pat dažreiz šķiet, ka patīk! Šodien nopietni centos pieiet ķīmijai, it kā nekas sarežģīts, bet tomēr ķerās. Bet nu gan jau būs labi. Viss notiks tā kā tam ir jānotiek! Tāda šodien man tā diena!

Takā šī tāda pa garāka nedēļā tad šodien PV - Gara diena.

sestdiena, 2010. gada 6. novembris

Pieķēros pie savām bildēm.












Tādas man viņas viendien Rīgā sanāca.
Šis no jaunās galerijas Rīga. Vienīgā vieta, kas mani piesaistīja šajā veikalā bija šīs astotais stāvs. Patīkams skats paveras no augšas. Garšoja apmeklēt hesīti. :)) Pabijām skaistās izstādēs. :)

mhm, tā tas ir.

55

Ir patiesa vēlme, piepildīt šo visu savā dzīves laika!

1.Sarīkot milzīgu ballīti un ielūgt visus savus draugus.
2.Nopeldēties kopā ar delfīniem.
3.Izlekt ar izpletni (gumiju)
4.Pozēt gleznotam portretam.
5.Iemācīties kādu svešvalodu (bez angļu valodas) un likt to lietā.
6.Pusnaktī nopeldēties kailai Francijas dienvidos.
7.Pastāstīt kādam savu dzīvesstāstu.
8.Dzīvot istabā ar skaistu skatu pa logu.
9.Iemācīties pieņemt komplimentus.
10.Aizbēgt prom uz pāris mēnešiem no ierastās dzīves un pavadīt šo laiku ceļojot. Bagāža? Tava mugursoma.
11.Uzdāvināt mammai ziedus un pateikt, ka mīli viņu.
12.Atrasties starp skatītājiem kādā televīzijas šovā.
13.Aizsūtīt ziņojumu pudelē.
14.Jāt uz kamieļa tuksnesī.
15.Iestādīt koku.
15.Iemācīties neteikt "jā", kad patiesībā gribi teikt "nē".
16.Iemācīties dejot salsu.
17.Iemīlēties līdz ausīm.
18.Dzert alu Oktoberfestā Vācijā.
19.Ziemā doties garā pastaigā pa mežu.
20.Pastāvēt zem ūdenskrituma.
21.Iemācīties spēlēt bungas.
22.Pavadīt nakti kādā spoku apsēstā vietā.
23.Vērot mēness aptumsumu.
24.Pierakstīt savus mērķus un sekot, vai tie tiek sasniegt, pa laikam pārlasot sarakstu.
25.Sagaidīt Jauno gadu kādā eksotiskā vietā.
26.Pabūt bezsvara stāvoklī.
27.Izbraukt cauri ASV no vienas piekrastes līdz otrai. Vai arī izbraukt cauri Latvijai - no rietumiem līdz austrumiem... vai otrādāk.
28.Nostādīt sevi pilnīgi muļķīgā situācijā un pasmieties par to.
29.Turēt savā īpašumā briesmīgi dārgu, taču absolūti brīnišķīgu vakarkleitu/lietišķu kostīmu.
30.Pārnakšņot zem atklātām debesīm.
31.Iemācīties efektīvi sūdzēties - un darīt to! :)
32.Izbraukt ar visaugstākajiem "amerikāņu kalniņiem".
33.Pavadīt visu dienu, lasot kādu labu grāmatu.
34.Atrast darbu, kas tik tiešam iet pie sirds.
35.Pavadīt Ziemassvētkus dienvidos - pludmalē dzerot Piña colada.
36.Pārvarēt kādas savas bailes.
37.Doties braucienā ar plostu.
38.Ziedot labdarībai!
39.Atvēlēt trīs mēnešus sava ķermeņa formu pilnveidošanai un uzlabošanai.
40.Paraukt ar kabrioletu ar nolaistu jumtu.
41.Pieņemt sevi tādu, kāda esi.
42.Izmēģināt niršanu ar akvalangu.
43.Lidot ar gaisa balonu.
44.Apmeklēt milzīgu roka festivālu.
45.Notriekt naudu Lasvegasā.
46.Noskriet maratonu.
47.Dzert kafiju un ēst kruasānus Eifeļa torņa restorānā.
48.Doties sauļoties uz Alpiem.
49.Iemācīties jaukt kokteiļus kā īsts profesionālis.
50.Paņemt dzīvnieciņu no patversmes.
51.Padarīt kādu savu trūkumu par vienu no savām labākajām īpašībām.
52.Redzēt polārblāzmu.
53.Apskatīt 7 pasaules brīnumus.
54.Sagaidīt saulrietu un saullēktu jūras krastā.
55.Aprakt "dārgumu" lādīti ar vēstījumu nākošajām paaudzēm.

ceturtdiena, 2010. gada 4. novembris

Jau atkal pagājis kāds laiciņš kopš pēdējā normālā ieraksta. Lai arī cik ļoti gribētos dzīvot un domāt šādi - Patīk dzīvot pēc principa, nevis "kāpēc?", bet -"kāpēc ne?", pēdējā laikā viss iet galīgi griezi. Kāds cenšas man pierādīt, ka man nekad nav taisnībā un viss, ko es saku nav pareizi. Kāds dara visu, lai mani nospiestu un iedzītu zemē. Jā, tā šobrīd cenšas izdarīties mana ģimene. Tā vien gribas pazust no šejienes, vienkārši sakrāmēt mantas un doties. Un ko tad? KO viņi darīs, vienīgais jautājums. ! Takā šobrīd priecājos, ka man ir savs stūrītis, sava istaba, kur ielīst un nelīst ārā. Pārdomāt un izdomāt visu, ko atkal esmu darījusi "nepareizi". Tāpat priecājos, ka man ir tāda Monta, bez kuras es laikam šos "jaukos" brīžus nepārdzīvotu. Jau atkal es Tev pasakos, par to, ka Tu vienkārši man esi! un tas ir visvairāk man vajadzīgs šobrīd, kāds tuvs cilvēks ar ko dalīt savu bēdu. Labi, visu laiku jau nav tā, ka eju un bēdājos... atkal bēdas un sāpes slēpju aiz smaida, takā no malas viss ir labi. Tā tas lai arī paliek. TĀ TAM JĀBŪT! Tulīt jau klāt 6diena un viņa būs prom. šī arī manī ir vēl viena bēdiņa, bet nu tā ir nedēļa bez viņās. :(

Labi, šodien te sanāca tāda kā sūdzēšanās, bet ko padarīsi tā man šobrīd iet.
Es cītīgi eju uz skolu, mācos un tad eju uz treniņiem, cītīgi darbojos tur un tad uz mājām atkal mācīties - jā, tāda izskatās mana diena.
Bet tas jau nekas, 3 fizikas, kas varbūt labāks par to!
Šobrīd uz riņķi skan šis un šis.

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

JHK

JĀ, IR JAU NOVEMBRIS!

BET ŠODIEN NEBŪS, MAN PIETRŪKST LAIKA VISAM.
Pagariniet man lūdzu dienu!!!

Viss, ko varu šodien teikt!

trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

D

Kaut es varētu atkal atgriezties bērnībā. Kad mana lielākā problēma bija pazudis lācītis!

Jau atkal saku, man tomēr šeit patīk, man patīk Ķemeros. Tā nesamākslotā, neapspiestā brīvība šeit. Tieši tas, kas vajadzīgs. šodien gājām un lēkājām pa veciem dīvāniem, kur vēl tā varētu darīt - nekur! Visas šīs stulbības, kas ienāk prātā un sekundes laikā tiek piepildītas. Tik ļoti patīk. Un jā, šodien tika plānoti milzīgi noziegumi. Trīs jaunieši vēlas būt bagāti un izdara milzu noziegumu, par kuru runā visā pasaulē. Vai arī pavisam vienkārši kļūst bagāti apzogot mazos veikaliņus.Viņi kļūst bagāti un ballītes notiek divdesmitčetri/septiņi (rakstot ar burtiem izskatās un lasās vairāk). Cik ļoti liela fantāzijas daļa tiek likta lietā, lai to visu izplānotu, tā notiek tik Ķemeros. un jā, man patīk!




otrdiena, 2010. gada 26. oktobris

ABC

ŠODIEN ŅĒMU ROKĀS BALTU LAPU UN PIERAKSTĪJU VISU, KO VĒLOS IZDARĪT UN MAINĪT! Piespraudu pie sienas, ja kaut ko iedomāšos rakstīšu klāt. Sāku mazliet vairāk domāt par sevi!

IZDARĪTO SVĪTROŠU ĀRĀ! TĀ LŪK TAGAD BŪS!




pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

AB


Friendship isn't a big thing - it's a million little things. /hh/


Kārtējais vakars ar tējas krūzi pie datoriņa. Bet tulīt jau seriāla laiks. Es baudu brīvlaiku, man pohuj. Šobrīd ir liela vēlme kaut ko mainīt sevī un sev apkārt notiekošajā. I just wanna have fun. Bloody hell, I'm a Teen. I want my happiness.

A

Ja tev ir 2 izvēles, met monētu. Tas nepalīdz atbildēt uz jautājumu, bet kamēr monēta ir gaisā, tu saproti uz kuru izvēli tu ceri..




svētdiena, 2010. gada 24. oktobris

Bet tā notiek...

...es neticu brīnumiem, bet, krītot zvaigznēm, joprojām turpinu ievēlēties vēlēšanos.

Mēs slēpjam asaras aiz brillēm. Sliktu garastāvokli aiz smaida. Salauztu sirdi aiz skaistas ārienes. Un visi tic, ka mums vienmēr viss ir labi.
,.

Katrs vakars ar tēju ir laiks pārdomām par dzīvi. Tu pārdomā, ko es izdarījis labi, ko slikti. Tad Tu sevi nosodi. Tu to izstāsti kādam citam, abi dalaties pieredzē un, tad pasmejaties par savām kļūdām, pasakat, ka tas bija stulbi un dzīvojat tālāk. Dzīve bez kļūdām nebūtu nekas, mums nebūtu no kā mācīties, mēs būtu prefekti, tas vairs nebūtu interesanti. Jā, tad viss būtu pareizi, nebūtu strīdu, pārpratumu un visa cita ļaunuma, bet tāda ir dzīve.

  • Man po*uj, lai arī cik ļoti dzīve ir sagājusi grīstē,es turpinu izbaudīt katru sasodīto minūti!
  • Lai kā tev veiktos -fantastiski,slikti, jautri,skumji vai vienkārši labi - atceries šos trīs vārdus "TĀ NEBŪS VIENMĒR"
  • Būt laimīgam nenozīmē, ka viss ir perfekti. Tas nozīmē, ka esi izlēmis skatīties pāri nepilnībām!


Katra diena ir lieliska, lai dzīvotu!








sestdiena, 2010. gada 23. oktobris

lai arī kā, bet tomēr ir labi

Lai arī kā viss šobrīd notiek vai notiksies, viss ir labi, man patīk un es daru un nedaru, es izlaižu vai dodos tieši iekšā. Es cenšos saņemties un apņemties, nesaku, ka man izdodas, bet es cenšos. Nevajag nosodīt, gan sanāks. Būs labi. un viss ir labi. Piedod, ka tā, bet tāda nu es esmu, maza un tizla. Dažreiz pilnīgi ne tāda kā vajadzētu. Bet gadās. Es cenšos būt laba un paklausīga, bet pienāk brīži, kad vēlmes, domas un sapņi ir augstāki par mani, un es to visu nespēju kontrolēt. Bet dažreiz tā vajag. Vienkārši un nesamāksloti, gadās un vajag.

Ahh, vienu rītu pamostoties es aiz loga visu redzēju baltā krāsā, jo visu nakti bija snidzis sniegs. Bet es tāpat neko nemainot, iekāpu savāš kedās un devos tāpat, kā katru rītu uz skolu. Slapjas kājas mani neapturēs.

Šī nedēļa bija varen interesanta. Ģērbāmies un taisījāmies, krāsojāmies un tikām mocīti. Itīpaši pēdējā dienā, izcietu varenu zivju vannu, varen smaržīgs tas viss bija. :D Šodien jau dienu pēc šīm mocībām es nespēju pakustēties, mēs pumpējāmies un vismaz miljons reizes pietupāmies, mēs skaļi dziedājām un dejojām ŠÕ. -->




Beigās palikām par visiesvētītāko klasi. Mums sanāca, jo mēs esam, lai gan gudri nūģīgi matemātiķi, bet tomēr forša 10. m klase. Lai arī, ko tu teiktu man tomēr patīk.

Ārā ir pilnīga ziema, jā tas laikam ir viss, ko šodien gribēju teikt.

sestdiena, 2010. gada 16. oktobris

Priecīga, bezrūpīga un laimīga.

Tā es raksturotu savas šīs dienas/brīvdienu/nedēļās sajūtas.

Nedēļa jau atkal paskrēja nemanot. Man pat dažreiz šķiet, ka nespēju tik tam līdzi. Tagad sēžu ar tējas krūzi rokās un skatos filmu "Netīrās dejas". Un man tik ļoti sakārojās iemācīties, ko tādu, kā salsa. Tas izskatās tik labi. Tik skaisti. Šī filma jau kuro reizi mani aizrauj.

Un tomēr, vakar bija 5diena. Un beidzot pēc divu mēnešu pārtraukuma es atkal biju kādā ballītē, vai vairāk es to nosauktu par tādu čillīgo vietiņu, jaukai pasēdēšanai. Neierasti man, dzēru alu, kaut gan tā nebija pati labākā doma, bet man garšoja, lai arī cik dīvaini tas nešķistu. :D Mazliet tikām iemēģināt arī R-bāra deju grīdu. Bet lielāko tiess, vakars un nakts tika pavadīta čilojot pie galda, nekas tāds jau nenotika, ik pa laikam mainījās piedzērušies cilvēki, nāca jaunas kompānijas, un katrs ar kaut ko savu. Smiekli un prieks virmoja visu vakaru. Esmu sapratusi, ka jautrībai obligāti nav vajadzīgs alkohols, arī tāpat varbūt jautri un labi. :) Vakars bija varen jauks, izbļaustījāmies un izdziedājāmies līdzi dziesmām. Kratījāmies un dejojām, bet tad ap pus5 visā ciemā pazuda elektrība. Tā vakars turpinājās sveču gaismā pie galda dziedot latviešu dziesmiņas. Es nesaku, ka tā bija labākā ballīte, bet man tomēr patika. :))

Nākošā nedēļa būs varen interesanta. Pirmdien runāšu par pasaules slaveniem noziegumiem, bet otrdien centīšos nosaukt un zināt visas pasaules valstis. Labi būtu, ja to nosaukumi nebūtu tik ļoti ļoti līdzīgi. Un jā, sākas taču iesvētību nedēļa -
  • Pirmdien būsim pirāti
  • Otrdien meistaros savus tērpus paši un būsim dabas draugi.
  • Trešdien ģērbsimies kā 80tajos gados.
  • Ceturdien kārta šausmu filmu varoņīem
  • Piektdien būsim kukainīši
Ārā ir iestājies pilnīgs rudens, neņemot vērā to, ka vakar jau sniga. Bet vienalga, ārā ir tik ļoti ļoti auksts vējš, un visas krāsainās lapiņas, un drūmi brūnidzelteniorandžisarkanās krāsas. Šis laiks man ļoti ļoti nepatīk. Ja spīdētu saulīte un nebūtu vēja, man dikti patiktu, skaistās krāsiņas un viss notiek, mani laikam attur aukstums. Tapēc labpratāk palieku mājās, saritinos siltā sedziņā pie televīzora un ar tējas krūzi rokās!






svētdiena, 2010. gada 10. oktobris

pieķerties un izdarīt.


Jau 5 dienas šeit nekas netika rakstīts, pat nemanīju, ka biju aizmirsusi. Nu jau atkal brīvdienas ir galā. Šīs tādas ašās sanākušas. Piektdiena izvērtās interesanti. Kā teikt, ja tikko vēl sēdēju mājās, tad nākošajā brīdī jau biju pie Montas ar pienu un moku. Tā mazliet sagribējās. Sakārojās. 6diena čill vakars pie Montiņas.
Sestdiena netika pavadīt jautri it nemaz. Jo jutos mazliet pat nosodīta, dabūju grābt lapas par visiem. Briesmīgi, viņas bija varen daudz. Kā teikt lapas tika dedzinātas, tāpēc arī es guvu sev jaunu aromātu. :D Smaržoju pēc dūmiem... (mm) Tā pagāja mana 6diena.
Ko nu par 7dienu, manā sētā bija varen daudz cilvēku. Darbojāmies, ņēmāmies un visi darbiņi tika padarīti. Tika izrādīti ķemeri un atkal baudīts patīkams dēlis, mazliet ilgojos un nedaudz pietrūka. Daudz smējos šodien. Bet vajag. :) šovakar pieķēros pei saviem darbiņiem un visu pabeidzu, ceru, ka patiks. Rīt Montai Vārda dieniņaāā. :))



otrdiena, 2010. gada 5. oktobris

sestdiena, 2010. gada 2. oktobris

manā pilsētā līst.

Nezinu, kāpēc, bet es sestdienās jūtos tā. It kā mēs būtu pirmo dienu uz ielas šai pilsētā. Arī tev šī pasaule dīvaina šķiet, ka tramvaji debesīs iet un saule arī vairs nenoriet. Arī tev ir jūra, smiltis un vējš, kas drēbes vaļā mums plēš.

Pēdējās dienas ārā ir pilnīga ziema. es salstu. ārā visapkārt ir dzeltens un šī krāsa mani spēj uzlādēt šajā patiesi aukstajā un drūmajā laikā. Es jūtos patiešam dīvaini. Nedēļas skrien nemanot. Ar nepacietību gaidu brīvdienas. Kā visi sāku nedēļu ar briesmīgi mokošu pirmdienu un tad ceru, ka šī nedēļa ātri paies un atkal klāt būs brīvdienas. Tā es noturos. Ir tāda kā rudens depresija. Es gribu smaidīt, bet kaut kas to neļauj, es gribu ballēties, bet kaut kas saka, nē, tu vari arī iztikt, gaidi ko labāku. Un tā visu laiku, bet es cenšos un centīšos turēties tam pretī un turpināšu smaidīt. Lai arī zināms, ka pats grūtākais ir smaidīt, tad, kad iekšā viss vārās...



otrdiena, 2010. gada 28. septembris

live.laught.love

Lec. Dejo. Kliedz. Lido. Peldi. Ballējies. Smejies. Mīli. Dzīvo. Dari visu kas iespējams, lai justos dzīvs.

  • Iemācies mīlēt!
  • Iemācies priecaties!
  • Iemācies izbaudīt dzīvi!
  • Iemācies būt tāds, kāds tu esi!
  • Iemācies sadzīvot ar saviem ienaidniekiem!
  • Iemācies smieties no sirds!
  • Iemācies balllēties pa īstam!
  • Un vissvarīgākais- iemācies izbaudīt to kas tev ir un būt sev!


pirmdiena, 2010. gada 27. septembris

Dzīvē mēs tikai vienreiz esam jauni. Vēlāk ir jāmeklē cits attaisnojums stulbībam.

tāpēc izbaudām...





tā nu tas ir!

Reiz dzīvoja puisis ar sliktu raksturu. Tēvs iedeva viņam maisu ar naglām un teica, lai puisis iedzen vienu naglu vārtu stabā ikreiz, kad zaudē pacietību vai sastrīdas ar kādu.

Pirmajā dienā viņš vārtu stabā iedzina 37 naglas. Nākamajās nedēļās viņš iemācījās kontrolēt iedzīto naglu skaitu, samazinot to ar katru dienu.
Viņš saprata, ka vieglāk ir kontrolēt sevi, nekā dzīt naglas.
Beidzot pienāca diena, kad puisis vārtu stabā neiedzina nevienu naglu. Viņš aizgāja pie tēva, lai paziņotu viņam šo jaunumu.

Tad tēvs teica puisim, lai tas izvelk vienu iedzīto naglu katru reizi, kad viņš nezaudēs pacietību. Beidzot pienāca diena, kad puisis varēja tēvam paziņot, ka ir izvilcis visas stabā iedzītās naglas.

Tēvs aizveda dēlu līdz vārtiem un teica:
"Dēls tu esi uzvedies lieliski, tomēr paskaties cik daudz caurumu ir palikuši vārtos.
Vairs nekad tie nebūs tādi paši kā agrāk. Kad tu ar kādu strīdies un sarunā nepatīkamas lietas, tu atstāj viņam tādas pašas rētas, kā tās uz vārtiem...
Vari ietriekt cilvēkam krūtīs nazi un pēc tam to izvilkt, bet tur vienmēr paliks rēta.
Un vairs nebūs svarīgi, cik reizes lūgsi piedošanu. Rēta paliks.
Rēta, ka cirsta ar vārdiem, sāp tikpat ļoti kā fiziska rēta."

sestdiena, 2010. gada 25. septembris

(mm)


Dikti patīk made by Chokolaade*


Šodien dikti labi jūtos, izgulējos superīgi un es atkal varu smaidīt! Šodien bija tā diena, kad tika padarīti visi mani iekavētie nepadarīties darbi. Sākot ar istabas kārtošanu un beidzot ar zāles pļaušanu. Tiešām milzīgs prieks par šõdienas padarīto. ES ATKAL SMAIDU! UN MAN PATĪK! Rīt došos uz Zanti, navv ne jausmas kur tas atrodas, bet nu kā teica uz dziļiem laukiem, nedaudz atpūtas un svaiga gaisa, tieši tas, kas vajadzīgs. Jauku vēl atlikušo svētdienu!

otrdiena, 2010. gada 21. septembris

HOKEJS.

Šodien hokeja vakars. Skatamies, iedziļinamies, saņemāmies un jā, VĀRTĪĪ!! Cik jauki, ka vien sgols spēj tevī mainīt tik daudz, tu sāc smaidīt un ticēt vel vairāk neka ir. Nejauši izspucis klezieniņš un spēle turpinās, jā tieši tādi ir hokeja vakari!


Un rīt jau atā, atā džipsij!


sestdiena, 2010. gada 18. septembris

Esi laimīgs!

Ja kko gribi , cīnies par to.

Cik stulbi ir sastrīdēties ar kādu, kurš tev daudz nozīmē.! - tāpēc nestrīdamies.

Dažkārt mēs nenovērtējam to, kas mums ir dots, līdz mēs to zaudējam. - tā arī gadā.

Tikai striprākie spēj sapņot, cerēt un vilties, bet tomēr nepadoties! - būsim stipri.

"Nav draudzība bez sāpēm..." Teica zaķītis un apskāva ezīti. - mīlīgi.

Mīlestība ir kā skabarga pakaļā, Tu to neredzi, bet jūti gan. - sasmējos.
Nav tādas sievietes, kura nespētu sevi pārliecināt par savu taisnību. - jā, jā tā, tas ir!
Tie, kas gribēs, – atradīs iespēju, bet tie, kas negribēs, – attaisnojumu! - mhm.

Ilgoties un saprasties,aizrauties,bet laikā apstāties! - Tā vajag.

Bija sakrājies, te šis tas, kas patīkas!



piektdiena, 2010. gada 17. septembris

Lasīju kādu blogu un šis mani piesaistīja -->
viss ir vienkārši. tikpat vienkārši, kā dzert ziemassvētku tēju pavasara naktī






всё будет заебись!

hmm, šodien patiešām ir diena, kad es smaidīju un nespēju pārtraukt to darīt. :) Tika padarīt visi manis ieplānotie mājas darbi un es tiešām priecājos par to, jo pieķēros pie kārtošanas plauktos, kuros sen netika veikta ģenerāltīrīšana. Atbrīvojos no daudz nevajadzīgā. Šodien tika arī varen daudz pārdomāts. Manī radās arī jautājums, ko es vērtētu dzīvē visaugstāk? draugos kāds bija teicis -
Cilvēku, kuram uzrakstītu naktī sms "man ir patiešām slikti" un pēc kāda laiciņa saņemtu zvanu pie ārdurvīm!
Jā, to es tiešām novērtētu, un es ticu, ka arī man mīļie un tuvie to
spētu, jo man viņi ir paši labākie. :) Iespējams, ka cilvēka dzīvē nav nekā grūtāka par izvēli, bet izvēle stājas mums pretī ikbrīdi. Izvēle starp un , starp BŪS un NEBŪS, PAREIZI un NEPAREIZI! Bet mēs pieņemam sev šķietami pareizāko variantu.
Tikai nekad nevajag skatīties atpakaļ - kas izdarīts tas izdarīts. un viss ir un būs supeer. :) Smaidi.