Man bija varenas brīvdienas, nu dikti jaukas, visos iespējamos variantos, kas vien spēj ienākt prātā. Pat īsti nezinu kā pastāstīt, jo notika tik daudz ,bet tomēr nenotika nekas. Es vienkārši labi pavadīju laiku. Man ir superMonta, kas spēj mani paciest visu dienu un vēl visas brīvdienas! Kas spēj izturēt mani no rītiem, kad mēdzu pamosties tik tuvu, tieši uz viņas spilvena. Un tieši viņa man teica:
un meitene pakāpās uz spainīša!
Jo bija vēlme mainīt pasauli...
Šie brīvdienu rīti, tik ļoti tīk. Šīs brīvdienas bija varen baltas. Iemēģināju kedas ziemā, es teikt nekāda vaina, kājas salst tāpat, zābaki vai kedas! :D Brīvdienās gribējās padarīt daudz, šis tas jau izdarījās, bet ne viss. Bet gan jau! Mājās nu ir sākusies tā ziemīšu sajūtiņa, tagad arī adventes vainags ir gatavs, ierasto sārtos toņus mūsu vainagos ir aizstājis sudrabzilais tonis. Bet tiešam dikti jauks sanāca. Svētdiena daļēji pavadīta ar mīļo un arī vakars varen jauki nosēdēts ar Montiņū. Manī, šķiet, tā ziemīš sajūta parādījās ar brīdi, kad atverot acis es ieraudzīju sniegu un otrs - brīdi, kad vakarā mamma pārradās ar mandarīnu maisu, tik ļoti patīk. Lielākoties visiem, īpaši manai māsai, šis ziemīšu laiks saistās ar dāvanām, bet man šķiet dāvanas nemaz neparādās, mani ziemīši ir mandarīnu smaržas, piparkūku un skaisti izrotātās eglītes un šo mīļuma un cerību sajūtiņu, jā tāds man ir šis laiks!
Es smaidu un man ir vienalga.
Man patīk viss, kas ar mani notiek!
11. decembrī laižos prom, uz nedēļu, tepat līdz Dānijai.
Jāmaina sevi, nevis pasaule!
un meitene pakāpās uz spainīša!
Jo bija vēlme mainīt pasauli...
Šie brīvdienu rīti, tik ļoti tīk. Šīs brīvdienas bija varen baltas. Iemēģināju kedas ziemā, es teikt nekāda vaina, kājas salst tāpat, zābaki vai kedas! :D Brīvdienās gribējās padarīt daudz, šis tas jau izdarījās, bet ne viss. Bet gan jau! Mājās nu ir sākusies tā ziemīšu sajūtiņa, tagad arī adventes vainags ir gatavs, ierasto sārtos toņus mūsu vainagos ir aizstājis sudrabzilais tonis. Bet tiešam dikti jauks sanāca. Svētdiena daļēji pavadīta ar mīļo un arī vakars varen jauki nosēdēts ar Montiņū. Manī, šķiet, tā ziemīš sajūta parādījās ar brīdi, kad atverot acis es ieraudzīju sniegu un otrs - brīdi, kad vakarā mamma pārradās ar mandarīnu maisu, tik ļoti patīk. Lielākoties visiem, īpaši manai māsai, šis ziemīšu laiks saistās ar dāvanām, bet man šķiet dāvanas nemaz neparādās, mani ziemīši ir mandarīnu smaržas, piparkūku un skaisti izrotātās eglītes un šo mīļuma un cerību sajūtiņu, jā tāds man ir šis laiks!
Es smaidu un man ir vienalga.
Man patīk viss, kas ar mani notiek!
11. decembrī laižos prom, uz nedēļu, tepat līdz Dānijai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru