piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Dubultā dzīve

Pārāk daudz, pārāk daudz ieraudzīts un neiepazīts. Bet tu labāk, noklausies, ko saku es, lai varam ātrāk atvadīties. Vēlies man samelot un nomelnot. Kas tad vēl tev vajadzīgs? Tevi var atpazīt pat klusējot. Viss mierīgi un bez steigas. Man atlicis vēl nedaudz gribas, vēl mazliet, uzlēkt augstāk pat par mākoņiem. Bet par to jau neviens nerunā. Tāpēc nevajag mani nomelnot, rīt jau atkal viss būs kārtībā, labāk nostājies blakus, tagad nepinies - tev savas dzīves nav. Viss labi, kas labi beidzas. Cerību transformācija. Piektdiena, tomēr, ir un paliek piektdiena, ar visām no tā izrietošām sekām. cik bieži tu nedomā par domām, ko domā?
Aih,...


___________________________________________________________________________________________

sestdiena, 2012. gada 14. aprīlis

Jānis Ziemeļnieks

Augstā logā aiz mirdzošām rūtim

Augstā logā aiz mirdzošām rūtim
Viņa sapņo, kad vakars nāk salts,
Sarkans rubins tai kvēlo uz krūtim
Tumšā zīdā kā asiņu palts.

Smaidot paceļ ta blāzmaiņas rokas
Pretim zvaigznem kā aicinot - nāc!
Bet es sajūtu dievišķas mokas,
ltkā spārnus man salaustu kāds.

Reiz domāju, ka valdi

Reiz domaju, ka valdi
Pār manu dzīvi tu,
Nu zinu - tie bij maldi,
Lai sevi atrastu.

pirmdiena, 2012. gada 2. aprīlis

What doesn't kill you, only makes you stronger.

pāris lieku vārdu un viena vienīga doma, kas nu nepieļauj vairs manu atgriešanos uz pareizā ceļā. es cenšos ar to cīnīties, bet tas tāpat ir stiprāks par mani. lai arī cik patīkami ir neko nedarīt un vienkārši baudīt ir jāsaņemas un tam visam jāpieliek viens kārtīgs, lai jebkurā gadījumā atkal pēc tam varētu vienkārši baudīt. es domāju, ka labāk nevajag domat, jo ja jau tas notiek tad tam ir jānotiek. un tā joprojām. Jauna liela apņemšanās, jo gribās jau tai vasarai skaistākai parādīties. Tās ir tikai 63 dienas, tas viss beigsies tieši jūnija pirmajos datumos, bet vajag tik saņemties! atkal un atkal ir jāsaņemās, bet ja nu tomēr slinkums ir stiprāks? ko tad? Tad neko, jo tas ir kā neārstējama slimība ar kuru ir jāsadzīvo, lai arī cik grūti tas būtu.

svētdiena, 2012. gada 11. marts

!

Ļaudis mani nesaprot, Bet es māku apvārdot.

Jauna spēļmantiņā, galvenais ir neaizmirst par vecajām.

Aiaijā Tīna Tīna ei.

Tava āda maiga kā zīds
Ja es spētu dāvāt ik rītu
Tev miljons zvaigžņu, kas krīt
Ja es bēgtu, vai Tu man līdz

Vai Tu jūti kaisli
Vai Tu jūti pulsācijas
Viņa dara to skaisti
Ka man pietrūkst gaiss

Ieelpojot ikreiz
Tavus matus man reibst
Kā no stipra vīna
Viss, ko vajag ir šeit
Tāpēc minūtes steidz
Bet sirds no laika brīva

Nevaru novērst acis no Tevis
Kad Tu vēro atspulgā sevi
Tavas līnijas, augums, ak, Dievs
Esmu Tava skaistuma ķīlnieks.


pirmdiena, 2012. gada 5. marts

.LEPNI PAZIŅOJU.

ES VARU BŪT LAIMĪGA UN TĀDA ES ARĪ BŪŠU. MAN IR PILNĪGI VIENALGA PAR TEVI, TEVI UN TEVI ARĪ. ŠEIT ES LIEKU PUNKTU UN SĀKU VISU NO JAUNA. PILNĪGI BALTA LAPA MANĀ DZĪVES GRĀMATĀ. KAUT KO SAVĀDĀK, KAUT KO MAZLIET TĀPAT, BET NO JAUNA. BEZ JEBKĀDĀM ROBEŽĀM UN NOSODĪJUMIEM. JĀ! UN NEVIENS VAIRS NEPIEŅEMS NEVIENU MANU LĒMUMU UN NEVIENS MAN VAIRS NEKO NENORĀDĪS, JO ES PATI IZLEMŠU KĀ BŪS PAREIZĀK. ES HEITOJU VISUS CILVĒKUS. BET JA JAU VIŅIEM IR PAREDZĒTA VIETA MANĀ DZĪVĒ, TAD LAI JAU VIŅI TUR IR. MAN NETRAUCĒ PILNĪGI UN APSOLŪTI NEVIENS. KĀ TEIKT, JA ESI IEGUVIS BIĻETI UZ MANU DZĪVI, TAD KLUSĒ UN IZBAUDI, JO TĀ APŅEMOS DARĪT ES. tIKAI ATŠĶIRĪBĀ NO TEVIS ES NESĒDĒŠU ROKAS KLĒPĪ SALIKUSI, BET GAN IEŠU SMAIDĪŠU, PRIECĀŠOS UN IZKLIEGŠU VISU SAVU BALSI - KAUT TIKAI LAI VIENKĀRŠI IZBUDĪTU. LŪK TĀ! Caps lock. - done.

svētdiena, 2012. gada 4. marts

3

Ir stūlbi būt trešajam - liekajam. Par daudz pateikts un nu jau arī izdarīts laikam. Tu stūlbi mēģini, tu padodies, bet tas tāpat nemaina lietu. Tu spēj sevi mierinat ar domu, ka Tu tač arī dabūji, tagad paklusē. Bet nu ir jāievēro kaut kādas sava veida robežas. Aih, kā ir tā nav labi, bet ko tur vairs padarīt. Jāsāk pievērsties vairāk sev un vairāk novērsties no citiem. Ja kādam vajadzēs gan jau atradīs. Es zinu, ka Tu vienmēr būsi labāk par mani, es vairs tā nevaru, un šeit iestājas lūzums. Nekāda piepildījuma. Vairs. Priecāšos par sauli un turpināšu nīst sevi. Jo kuru gan citu es varētu vainot savā dzīvē par pašas izdarīto. Jāsāk meklēt kāda krāsainība šajā vienmuļajā, pelēkajā un jau atkal rutīnā iegājušajā ikdienā! Bez liekiem jautājumiem un domām. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Un laikam man viss ir izlemts tā, ka man tik ļoti negribētos! bet kā teikt watēēvā, kuru tas interesē!!!!!!!! :(

kārtējais emo ieraksts.