Augstā logā aiz mirdzošām rūtim
Augstā logā aiz mirdzošām rūtim
Viņa sapņo, kad vakars nāk salts,
Sarkans rubins tai kvēlo uz krūtim
Tumšā zīdā kā asiņu palts.
Smaidot paceļ ta blāzmaiņas rokas
Pretim zvaigznem kā aicinot - nāc!
Bet es sajūtu dievišķas mokas,
ltkā spārnus man salaustu kāds.
Reiz domāju, ka valdi
Reiz domaju, ka valdi
Pār manu dzīvi tu,
Nu zinu - tie bij maldi,
Lai sevi atrastu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru