Ir stūlbi būt trešajam - liekajam. Par daudz pateikts un nu jau arī izdarīts laikam. Tu stūlbi mēģini, tu padodies, bet tas tāpat nemaina lietu. Tu spēj sevi mierinat ar domu, ka Tu tač arī dabūji, tagad paklusē. Bet nu ir jāievēro kaut kādas sava veida robežas. Aih, kā ir tā nav labi, bet ko tur vairs padarīt. Jāsāk pievērsties vairāk sev un vairāk novērsties no citiem. Ja kādam vajadzēs gan jau atradīs. Es zinu, ka Tu vienmēr būsi labāk par mani, es vairs tā nevaru, un šeit iestājas lūzums. Nekāda piepildījuma. Vairs. Priecāšos par sauli un turpināšu nīst sevi. Jo kuru gan citu es varētu vainot savā dzīvē par pašas izdarīto. Jāsāk meklēt kāda krāsainība šajā vienmuļajā, pelēkajā un jau atkal rutīnā iegājušajā ikdienā! Bez liekiem jautājumiem un domām. Viss notiek tā, kā tam ir jānotiek. Un laikam man viss ir izlemts tā, ka man tik ļoti negribētos! bet kā teikt watēēvā, kuru tas interesē!!!!!!!! :(
kārtējais emo ieraksts.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru