Jau atkal pagājis kāds laiciņš kopš pēdējā normālā ieraksta. Lai arī cik ļoti gribētos dzīvot un domāt šādi - Patīk dzīvot pēc principa, nevis "kāpēc?", bet -"kāpēc ne?", pēdējā laikā viss iet galīgi griezi. Kāds cenšas man pierādīt, ka man nekad nav taisnībā un viss, ko es saku nav pareizi. Kāds dara visu, lai mani nospiestu un iedzītu zemē. Jā, tā šobrīd cenšas izdarīties mana ģimene. Tā vien gribas pazust no šejienes, vienkārši sakrāmēt mantas un doties. Un ko tad? KO viņi darīs, vienīgais jautājums. ! Takā šobrīd priecājos, ka man ir savs stūrītis, sava istaba, kur ielīst un nelīst ārā. Pārdomāt un izdomāt visu, ko atkal esmu darījusi "nepareizi". Tāpat priecājos, ka man ir tāda Monta, bez kuras es laikam šos "jaukos" brīžus nepārdzīvotu. Jau atkal es Tev pasakos, par to, ka Tu vienkārši man esi! un tas ir visvairāk man vajadzīgs šobrīd, kāds tuvs cilvēks ar ko dalīt savu bēdu. Labi, visu laiku jau nav tā, ka eju un bēdājos... atkal bēdas un sāpes slēpju aiz smaida, takā no malas viss ir labi. Tā tas lai arī paliek. TĀ TAM JĀBŪT! Tulīt jau klāt 6diena un viņa būs prom. šī arī manī ir vēl viena bēdiņa, bet nu tā ir nedēļa bez viņās. :(

Labi, šodien te sanāca tāda kā sūdzēšanās, bet ko padarīsi tā man šobrīd iet.
Es cītīgi eju uz skolu, mācos un tad eju uz treniņiem, cītīgi darbojos tur un tad uz mājām atkal mācīties - jā, tāda izskatās mana diena.
Bet tas jau nekas, 3 fizikas, kas varbūt labāks par to!
Šobrīd uz riņķi skan šis un šis.