svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Pasaule brīnumiem pilna!

Man bija varenas brīvdienas, nu dikti jaukas, visos iespējamos variantos, kas vien spēj ienākt prātā. Pat īsti nezinu kā pastāstīt, jo notika tik daudz ,bet tomēr nenotika nekas. Es vienkārši labi pavadīju laiku. Man ir superMonta, kas spēj mani paciest visu dienu un vēl visas brīvdienas! Kas spēj izturēt mani no rītiem, kad mēdzu pamosties tik tuvu, tieši uz viņas spilvena. Un tieši viņa man teica:
Jāmaina sevi, nevis pasaule!

un meitene pakāpās uz spainīša!
Jo bija vēlme mainīt pasauli...

Šie brīvdienu rīti, tik ļoti tīk. Šīs brīvdienas bija varen baltas. Iemēģināju kedas ziemā, es teikt nekāda vaina, kājas salst tāpat, zābaki vai kedas! :D Brīvdienās gribējās padarīt daudz, šis tas jau izdarījās, bet ne viss. Bet gan jau! Mājās nu ir sākusies tā ziemīšu sajūtiņa, tagad arī adventes vainags ir gatavs, ierasto sārtos toņus mūsu vainagos ir aizstājis sudrabzilais tonis. Bet tiešam dikti jauks sanāca. Svētdiena daļēji pavadīta ar mīļo un arī vakars varen jauki nosēdēts ar Montiņū. Manī, šķiet, tā ziemīš sajūta parādījās ar brīdi, kad atverot acis es ieraudzīju sniegu un otrs - brīdi, kad vakarā mamma pārradās ar mandarīnu maisu, tik ļoti patīk. Lielākoties visiem, īpaši manai māsai, šis ziemīšu laiks saistās ar dāvanām, bet man šķiet dāvanas nemaz neparādās, mani ziemīši ir mandarīnu smaržas, piparkūku un skaisti izrotātās eglītes un šo mīļuma un cerību sajūtiņu, jā tāds man ir šis laiks!
Es smaidu un man ir vienalga.
Man patīk viss, kas ar mani notiek!
11. decembrī laižos prom, uz nedēļu, tepat līdz Dānijai.

trešdiena, 2010. gada 24. novembris

Nebija jau nekā jauna. Parasta trešdiena un nespēkā atkrišana savā sarkanajā dīvaniņā. Nedaudz spēka sakopojuma, bet tieši tik lai tagad sēdētu pilna ar enerģiju un nezinātu, kur to likt un kā no tās atbrīvoties!. Un kā parasti - gari vārdu savienojumi, kuriem īsti nav jēga, kāpēc tie tiek lietoti tieši tā un nekā citādi. Sagribēt savu nu jau teikšu iecienīti burkānzemeņābolu suliņu, tik ļoti!. Neko citu man nevajag. Visur jau rīt sola milzīgu aukstumu un sniegu, bet man pat mazliet gribasnegribās, jo šī mākoņainība un tumšasi pelēkais noslēgtums man ir apnicis, man vajag krāsiņās! Es varētu runāt ilgi, ilgi, ilgi, bet man nav ko teikt. Nekā svarīga. Nekā jauna. Nekā, nekā.

pirmdiena, 2010. gada 22. novembris

svētdiena, 2010. gada 21. novembris

kuš, kuš, kuš un vēlreiz kuš, un atkal kuš

Man bija superīgas brīvdieniņas. Šķiet, ka varen ilgi ieilgušas, bet jā Latvijas dzimšanas diena ir nosvinēta godam...
Rīga staroja un es kopā ar viņu!
Brīvdienas tika pavadītas kopā ar daudz un superīgiem cilvēkiem, kā arī tika satikts viens sen neredzēts PEDO lācītis. (raar)
Šajās brīvdieniņas biju Zantē, kur noritēja īsta balle lauku gaumē, bet tas bija dikti jauki, daudz jaunu cilvēku un viss kā nākas. Bija vismaz iespēja vēlreiz ielīst izlaiduma kleitā, bet nu sapratu, ka šī kleita nav domāta tādām dejām kādas noritēja tur. Par šāuru, par šāuru!
Tapat varen jauks laiks tika pavadīts Rīgā. Tik ļoti patika šī čilīgā vietiņa kur tika malkota garda kafija. Jūtos kā kāds seriāla. Tik ļoti patika, labprāt atgriezīšos tur! Un vispar man ir tik foršā PEDO ģimenīte. Paši mīļākie, paši erotiskākie, perversākie un tomēr mani lābākie! Esmu iecelta par pedo ģimenes mammu, par šo es smējos vēderu turēdama, bet jā man bija superīgas brīvdienas, lai arī cik reiz es to jau būtu teikusi!Tapat šoreiz tik Rīgā tika svinēta kūku diena! nu jau kārtējā pēc skaita vairs nezinu kura, bet tā arī bija varen laba! Es dzīvoju nonstopā, es vienkārši baudījīju visu ko dzīve man deva šajās četrās dienās, bet rīt jau atkal skola, un es ar prieku došos turp. Tādas bija manas 4 brīvdieniņas.
Nekas tā nesatuvina cilvēkus, kā kopā piedzīvotais.

Iekrāšu atmiņas visam mūžam!

Es tevi mīlu kā miljons m&m.

piektdiena, 2010. gada 12. novembris

Kaut arī...

...ir 5diena, ir sajūta, ka viss turpinās, un laikam tā tam ir jābūt, jo šī ir tā varen gara nedēļa, kurā jāiet uz skolu nevis ierastās piecas dienas, bet gan sešas. Varen gara nedēļa. Visādi notikumi un atgadījumi, labi un ne tik labi. Lai arī rīt ir jāiet uz skolu es šodien sev nosolījos nepieķerties nevienai pašai grāmatai, nevienai burtnīcai, nekādu mācību šovakar. ES NEGRIBU. NAV KO! Šūpinot kājas priecājos, ka nekas nav jādara un apsolos arī neko nedarīt. Bet rīt ir trīs kontroldarbi, kā teiktu mans tētis, lai jau tie gudrie mācās, ko tad es!
Šorīt cēlos ar domu, ka beidzot rīt būs sestdiena un es varēšu izgulēt, bet nē, man jau atkal nespīd. Un tad vēl vakarā uz teātri, šoreiz uz izrādi "Lodes pār brodveju" sen jau gribējās apmeklēt kādu šāda veida pasākumu.
Šodiena dienai kā tādai nebija ne vainas. Rīs sākās ar agro latviešu valodu un turpinājās ar kontroldarbu algebrā, gāja grūti, īsti nesapratu, daudz burtu un ciparu, bet nu gan jau būs labi! Vislielāko prieku un sajūsmu manī izraisīja fizika, es pat no laimes iespiedzos - meklējot savu kontroldarba lapiņu no sākuma pamanīju tik savu apaļo burtu rokrakstu, un tad jau pašu atzīmi, man fizikā un 9. Sākumā pat pārbaudīju vai neskatos otrādi, gaidīju ierasto sešinieku, bet nē! Tas lika smaidīt visu dienu!!! Ekonomika un Matuzānis - varen jauka un smieklu pārpilna stunda kā vienmēr! Man pat dažreiz šķiet, ka patīk! Šodien nopietni centos pieiet ķīmijai, it kā nekas sarežģīts, bet tomēr ķerās. Bet nu gan jau būs labi. Viss notiks tā kā tam ir jānotiek! Tāda šodien man tā diena!

Takā šī tāda pa garāka nedēļā tad šodien PV - Gara diena.

sestdiena, 2010. gada 6. novembris

Pieķēros pie savām bildēm.












Tādas man viņas viendien Rīgā sanāca.
Šis no jaunās galerijas Rīga. Vienīgā vieta, kas mani piesaistīja šajā veikalā bija šīs astotais stāvs. Patīkams skats paveras no augšas. Garšoja apmeklēt hesīti. :)) Pabijām skaistās izstādēs. :)