Tā viņš tagad būs.

Sievietei vajadzīgs vīrietis , lai viņa varētu būt vāja , jo stipra 


viņa var būt arī bez viņa .


Atdodu tik daudz no sevis, bet pretī nesaņemu itin neko. Nepamet sajūta, ka resursi beigsies un fiziski izzudīšu. 

 #ДАВАЙДОСВИДАНИЯ

...

Viss kas bijis starp mums vēl ir te
siltās vasaras ēnā
paliec klusi un neaizej

Vieglāk man

Es vēlos panākt daudz, tāpēc cenšos ar 
visu spēku, kas man ir
Esmu bijis ilgu laiku, un zinu, ka 
dzirdi
Mana ģimene, mana draudzene, un radi
Saprot, ka arī daudz kas atkarīgs ir no 
manis un man ir
Liela atbildība, patiesība, rūgta, tomēr
Un tajos brīžos esmu negatīvi nosvērts
Es dziļi sirdī mīlu Jūs, un būtu gatavs 
atdot
Visu, kas man pieder, bet ziniet bieži 
sapņoju
Par lielu māju, uz sienas ģimenes 
portrets
Ja kādam jāiet, Jūsu vietā te nodegtu
Man nav ko zaudēt, kāds piedzimu, tāds 
aiziešu
Es starp Jums, kā maiss ar diviem 
galiem, kuru nevar aizsiet
Lai arī kāds būtu smagums, es Jums nesu 
to
Es tikai vēlos, lai Jūs, ar mani lepotos
Es mīlu Jūs, un kaut tas ir par vēlu
Uz pasaules nav it nekas, kas spētu 
mainīt manu lēmumu.

Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Uz pleciem smagums, es to pacelt vairs 
nevaru, un negribu
Visi pagriež otru vaigu, kad nedari un 
netici.
Ja mana dzīve būtu filma -- es nebūtu 
aktieris
Ja asaras ir dārgakmeņi, es nekļūtu 
patiess.
Dienas, kad labāk klusēt un sēdēt vienam
Tu neesi es, tieši tāpēc Tev ir vērtēt 
vieglāk
Pazūd sāpes dūmos, un es izgaistu prom
Es gribu atrast savu robu, un iztaisnot 
to
Visi redz mani laimīgu, pat ja dvēsele 
raud
Pats, kā klaidonis uz ielas, kurš pēc 
mēteļa kauc
Ja man nebūtu tintes, es rakstītu ar 
asinīm
Savas lielākās kļūdas es atzīšu, kad 
pakritīšu
Smagi, bet vienmēr citi, kam smagāk
Blakus draugi, kuri saprot, un tic, ka 
Tev sanāks
Pacel galvu tik augstu, ka saule 
mierina Tevi
Dari visu, lai cienītu, pat ja pievil 
sevi.

Līdzko šeit tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Man ir vienalga, kas notiks ar mani,
Ja man nāktos izvēlēties,
Pārāk ilgi esmu dzīvojis, savā, iztēlē 
viens
Es tiecos pēc naudas, lai tās būtu 
vairāk
Gribu pierādīt to, ka dzīve var 
šķisties skaistāka
Aizsācis daudz, un pierādījis arī
Es esmu pārāk tiecies, lai redzētu, 
pagrīdi
Kaut arī, tā enerģija un tieksme manī 
mīt,
Es esmu pārāk lepns, lai lūgtu 
palīdzību.
Kad atveru acis, redzu patiesību 
neizbēgamu
Kad liekās, viss ir galā
Patiesībā neizbēgt man,
Dzīve spēlē uz likmēm ar mani līdz nāvei
Es agrāk ticēju citiem, tagad viens te 
stāvēšu
Manas emocijas liecina, ka tikšu es ārā
Es dzīvei atdevu visu, un tagad tiku 
tālāk
Vari mīlēt mani, ienīst mani
Es jūtos liels brāli, jo apkārt niecību 
gana.

Līdzko te tumšs, jau ārā gaišs
Ir tik grūti pierast pie tā, ka nebūs 
vairs
Lai arī pietrūkst, lai arī sāp, lai arī 
grūti
Būšu pie Jums līdz nebūs vairs.

Jo tā tam būs būt...

MAN IR PILNĪGI POHUJ!

Paga

Ak šie nolāpīties brīži, kad man tevi vajag visvairāk...

turpinot iepriekš teikto...

...domu daudz, bet nerataskstās kaut kā...man itkā šķita, ka tu esi tas, kas ienākot jauniem cilvēkiem nemainās...bet es tomēr kļūdījos...bet no otras puses, taisnības manā domā nav, kaut ko veidojot, rodas jauni pienākumi un ierobežojumi...Dziļi sirdī tu vienmēr būsi ar mani un es to zinu...lai arī kurā pasaules malā tu būtu un ar ko tu būtu...viss piedzivotais paliks atmiņā tāpat...veidosim jaunas.. :) ja ne tādas kā agrāk, tad savādākas...ne tev, ne man vairs nebūs jāraud, viss skumjais ir garām..ir pienācis laiks būt pavisam laimīgiem...viss būs un jau ir priecīgi...Ir laiks atkal uzlikt rozā brilles un doties dzīvē...pietiek vārīt sūdus ne pa tēmu...mēs vairs nekad nebūsim tie kas mēs bija, mēs maināmies līdzi laikam...ir cilvēki, kam sāp un kam vajag vairāk nekā mums, takā tiekam pāri un čilin n killin...laiks skrien uz priekšu pārāk ātri...tapēc riskēsim ar visu un baudīsim dzīvi tā, kā mums to gribās...un ieņemot prātā jebko, mēs to arī dabūsim...(par sevi jau pārliecinājos) ...jāsāk skatīties uzlietām savādāk...kā tu man teici, sauc lietas īstajos vārdos...nu lai notiek...laikam ejot viss tāpat saies savās vietās...viss būs tā kā tam jābut...optimistiski, bet  kad nekas vairs nebūs labi, tu skaidri un droši varēsi zināt, ka tuvojas laime.
Pasmaidi mazais, tā ir foršāk...

Ha

Jo mēs joprojām to pašu.. :D Ko, tas nav zināms ne man, ne tev! :D bet mēs tāpat turpinam un daram...
vispār visādas dīvainības un pirecībiņas apkārt. staigaju, kā mazs saules stariņš. :) mans ir priecīgs un laimīgs, jo visi citi ir priecīgi un laimīgi :)
aih, pasamidi mazais! ta ir vieglāk

lalalalala

Izbaudi un izmanto!!

Pamosties un dzīvo,
Nenožēlo neko.
Man patīk, kā tu rītos, neko nesamākslo...
Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.

Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...

Bet tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto, 
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!

Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
Un neesi tu vainīgs,
Ja kāds kaut ko nesaprot.

Pamosties un pacel acis augšā,
Citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā.
Tur, kur pūtīs vējš, tur iesi tu, un es tevi gaidīšu...

Tagad nedomā neko,
Izbaudi un izmanto, 
Paskaties cik daudz ir dots!
Izbaudi un izmanto!

Stadionam beigas.

JĀ, es pametu stadionu un kādu laiku esmu nolēmusi turp neatgriezties. Kādam brīdim pietiks, padarbošos pati. :)
Iet visādi, joprojām poa kalniem un lejām. Daudz kas patīk un daudz kas nepatīk, bet tā tam jābūt.
šodien šis ... 
tas arī pa lielam viss. :)

Atpakaļ nākotnē!

Čau pirmajā jūlijā, vasara gan drīz pusē. Bet es turpinu dzīvot stadionā, tas arī viss.