trešdiena, 2010. gada 27. oktobris

D

Kaut es varētu atkal atgriezties bērnībā. Kad mana lielākā problēma bija pazudis lācītis!

Jau atkal saku, man tomēr šeit patīk, man patīk Ķemeros. Tā nesamākslotā, neapspiestā brīvība šeit. Tieši tas, kas vajadzīgs. šodien gājām un lēkājām pa veciem dīvāniem, kur vēl tā varētu darīt - nekur! Visas šīs stulbības, kas ienāk prātā un sekundes laikā tiek piepildītas. Tik ļoti patīk. Un jā, šodien tika plānoti milzīgi noziegumi. Trīs jaunieši vēlas būt bagāti un izdara milzu noziegumu, par kuru runā visā pasaulē. Vai arī pavisam vienkārši kļūst bagāti apzogot mazos veikaliņus.Viņi kļūst bagāti un ballītes notiek divdesmitčetri/septiņi (rakstot ar burtiem izskatās un lasās vairāk). Cik ļoti liela fantāzijas daļa tiek likta lietā, lai to visu izplānotu, tā notiek tik Ķemeros. un jā, man patīk!




2 komentāri:

  1. āā tas viss, tas ir Mūsu un neviens to neatņems, un šobrīd varu teikt NEKAD! es uzdrīkstos♥ es varētu skriet, lekt un skaļi kliegt no laimes! Saku PALDIES! sõ deam Mīlūū♥

    AtbildētDzēst
  2. tieši tā, tas viss ir mūsu, tas pieder tikai un vienīgi mums! Un tā tas arī paliks. Un bez tevis tas viennozīmīgi vairs nebūtu tas. Mīvu! ♥

    AtbildētDzēst