Ahh, nu es pilnīgi varu nodoties atpūtai, viss ir beidzies. Tagad jau sen gaidītās brīvdienas.
Gaidu nežēlīgi, gaidu atpūtu, tās dienas kopā ar draugiem, ziemassvētkus un arī jauno gadu. :)
Jāsāk domāt kā un ko ar tiem svētkiem, jo gribas nosvinēt tā kārtīgi.
Skolas gads ir beidzies, bioloģija ir izlabota un domāju, ka viss ir izdevies kā plānoju. Liecībai ir jābūt samērā labai. Bet, protams, vienmēr var labāk. Bet šoreiz man šķiet, ka ir pat ļoti, ļoti labi. es lepojos. :) Četri mēneši paskrēja nemanot, un paspēja notikt nesamērojami daudz notikumu.
Vakar pirmā balle iekš JVĢ. Ar kleitām, kurpēm, somiņām, galdiņiem, bet tiešām tā jauki. Gaidu ko savādāku, bet man patika. Traki, forši izdejojāmies un šodien kājas sāp nežēlīgi, bet tomēr manī ir patīkams nogurums. Man jau gribas nākamo balli, un žēl ka daudzi tomēr netika. :(
Treniņi nedaudz tagad tika pastumti malā, atstāti nomaļus. Jo kā jau gada beigās jālabo visas atzīmītes, lai kaut cik tiktu uz augšu. Un pašai būtu prieks. brīvlaikā taisos vairāk piedomāt pie treniņiem, bet kā nu man tas izdosies, tiešām nezinu. Bet es centīšos. Gribas tā riktīgi tam nodoties. :)
Āra paskatoties pa logu, galvā ik brīdi ieskrien kāda dziesma.
...Snieg tik neprātīgi balti,
un man bail, ka zemei sonakt auksti.
Un es nezinu, pa kuru laiku klusi,
mana sirds tik cieši šonakt aizmigusi.
Mēs šonakt nozagsim sniega enģeļiem spārnus,
sniega zīmēsim tiem baltus, baltus ērmus,
stāstīsim to sētniekiem no balkus mājas, un viņi noticēs,
jo redzēs tiem pie pleciem spārnus. :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru