Daudz dīvainu, tomēr jaunu un negaidītu pavērsienu...

Un daudz lielu apņemšanos Jaunajā gadā. Kaut nu man izdotos. ;)

...

Lai iet tās minūtes, lai skrien tās stundas.. Lai iet tās dienas un mēneši uz priekšu, bet iekšā vienmēr paliks viens.. Kas nemainīsies.

nu kā lai

Bet katram vienreiz dzīvē var tā notikt,kad aizgājušais dimants atgriežas,pat ja vairākus mēnešus nav nekādu ziņu.
Šoreiz ar vārdiem "Es sajutu,ka tev slikti.. Es tev teicu,nepieķeries.. Neuztraucies.."
Paldies ka atgriezies īstajā mirklī,un liki saprast. Sākas jauns posms,jauna dzīve,kam jau sen bija jānotiek. Tu to iekustināji.
No plkst. 23:10 līdz šim brīdim guļu gultā un nespēju aizmigt,bet nu manī ir miers. Bez sāpēm,bez pagātnes,tiks iemīta jauna nākotne.
"No rīta sniegs atkal būs balts un viss būs labi"
Tā būs. Pamāju ar roku visam vecajam.
Un ko vēlos pateikt:nav jēgas paturēt dimantus,ja pat īsti nezini vai tie ir īstie. Vispirms-iemācies tos atšķirt.
Pāršķiram baltu lapu, visu veco atstājot aizmuguras.

Man lūdzu...

Meklēju cilvēku ar pukstošu sirdi, ar kuru lietus laikā lēkāt pa peļķēm, lasīt kastaņus un ēst pīlādžogas, smieties saulei sejā un vārtīties lapās, nogaršot lāstekas un uzcelt sniega vīru, uz kura pleca paraudāt un apķert tāpat, neparko, ar kuru saprasties bez vārdiem, kuram piedāvāt glāzi ūdens vai aveņu tēju, ar kuru svinēt jauno gadu mežā, trenkāt saules zaķus, ar kuru smieties tramvajā un braukt uz Maiami, baudīt dīvaino mākslu un pie omītes cept pīrāgus, lasīt margrietiņas. Tādu, kurš nebaidās no ātruma, tādu ar kuru jūnija naktī staigāt iekš miglas un barot pīles, uz kuru paskatīties un pasmaidīt, kuram ticēt un dāvināt zīmuļus, ar kuru dziedāt dziesmas, kuram piezvanīt kaut trijos naktī, lai pateiktu čau, ar kuru pētīt avīžu sludinājumus, mulsināt vecus onkuļus un citus, jo viņi nesaprastu, kā var saprasties bez vārdiem. Kuru mīlēt bez aizspriedumiem un stāvēt zem caura lietussarga, un kuram uzrakstīt vēstuli, tādu, kurš aprīļa vidū man piedāvātu nosvinēt Ziemassvētkus, draugs, kurš ar mani strīdētos par siera cenām, tādu, kuram patīk vecas un melnbaltas bildes, tādu, kurš nebaidītos raudāt un tādu, kurš vienkārši būtu...

ziemīši.

hei, nu arī ilgi gaidītie ziemīšusvētki ir klāt. kaut arī tieši šovakar šī sajūta pazuda vispār. Vēl vakar turējās un šodien pa dienu arī, bet tad tu pazuda pavisam. :( Bet nu tagad kaut kas spēja uzlabot šo visu. Esmu atkal starp priecīgajiem. Sen nav bijuši šādi ziemīši. galīgi ne tādi ka vienmēr, bet tomēr kā vienmēr.
Tikai saņemti daudz apsveikumi un vēlējumi, dikti jauki. tas daudz ko uzlabo. :) Daudz sen neredzētu cilvēku šodien. Un viena īpaša vēstule, ļoti negaidīti. Ir jau gandrīž viens naktī, bet miegs galīgi nenāk.

Un viena alga pasaulē šajā,
Jo nesatikušies mēs...
Un vienalga man,
Jo zinu, ka tādi kā tu un esi
Vien divi uz zemeslodes... :)

beidzot.

Nu re, viss ir beidzies uz divām nedeļām. Beidzot ilgi gaidītais brīvlaiciņš, tulīt jau ziemīši un tad jau jaunais gads. :)
Mācību gads ir nobeigts gana labi, lai arī vienmēŗ var labāk. Divi sešinieciņi gan sanāca, bet nu gadās.
Esmu priecīga, viss notiek. Jādzīvo tālāk un jāgaida, ko rādīs laiks.

Balts...

Ahh, nu es pilnīgi varu nodoties atpūtai, viss ir beidzies. Tagad jau sen gaidītās brīvdienas.
Gaidu nežēlīgi, gaidu atpūtu, tās dienas kopā ar draugiem, ziemassvētkus un arī jauno gadu. :)
Jāsāk domāt kā un ko ar tiem svētkiem, jo gribas nosvinēt tā kārtīgi.

Skolas gads ir beidzies, bioloģija ir izlabota un domāju, ka viss ir izdevies kā plānoju. Liecībai ir jābūt samērā labai. Bet, protams, vienmēr var labāk. Bet šoreiz man šķiet, ka ir pat ļoti, ļoti labi. es lepojos. :) Četri mēneši paskrēja nemanot, un paspēja notikt nesamērojami daudz notikumu.

Vakar pirmā balle iekš JVĢ. Ar kleitām, kurpēm, somiņām, galdiņiem, bet tiešām tā jauki. Gaidu ko savādāku, bet man patika. Traki, forši izdejojāmies un šodien kājas sāp nežēlīgi, bet tomēr manī ir patīkams nogurums. Man jau gribas nākamo balli, un žēl ka daudzi tomēr netika. :(

Treniņi nedaudz tagad tika pastumti malā, atstāti nomaļus. Jo kā jau gada beigās jālabo visas atzīmītes, lai kaut cik tiktu uz augšu. Un pašai būtu prieks. brīvlaikā taisos vairāk piedomāt pie treniņiem, bet kā nu man tas izdosies, tiešām nezinu. Bet es centīšos. Gribas tā riktīgi tam nodoties. :)

Āra paskatoties pa logu, galvā ik brīdi ieskrien kāda dziesma.
...Snieg tik neprātīgi balti,
un man bail, ka zemei sonakt auksti.
Un es nezinu, pa kuru laiku klusi,
mana sirds tik cieši šonakt aizmigusi.
Mēs šonakt nozagsim sniega enģeļiem spārnus,
sniega zīmēsim tiem baltus, baltus ērmus,
stāstīsim to sētniekiem no balkus mājas, un viņi noticēs,
jo redzēs tiem pie pleciem spārnus. :)

Pietrūkst spēka.

Nu c'omon kaut kā tas gads ir japabeidz.
Vēl tikai bioloģija...

5diena un ilgi gaidītā ballīte

Beidzot Dincis ir atpakaļ mājās un nu prāts ir mierīgs, ka viņa ir atpakaļ un kopā ar mums. :*

un tad jau sen ilgi gaidītā ballīte. Viss sākās ar Diņča sagaidīšanu pie poliklīnikas ar lielu apskāvienu un daudz mīļām bučām. Jau atkal tika izrunātas visas sen neizrunātās lietas un uzzināti jaunākie jaunumi. Pilna deva smieklu un viss notiek. Satiekam pārējos un varam doties..neliels uztraukums un atgadījums ar policiju, bet neko, viss kārtībā. :D Esam klāt un ballīte var sākties..Piparkūkas, mandarīni un šis tas stiprāks. Un jau pēc brīža visi griežas deju placī un jau kā teikt visi jau planē uz rinķi vien.. bet ballīte noteikti izdevusies. Priecājāmies, dejojām, dziedājām un vēl tik daudz darbību vienā vakarā.. Jauki! Un tad jau saulainais rīts , bez saules, un kāda čiepstoša balss mani pamodina. :D bet tas jau pārdzīvots. :D Tad tauta sāka lēnam izklīst, tad aši kopīgi ar Dinci visu sakopām un biju gatava doties mājas, bet kāda atgadījuma pēc, atrodos atkal pie Dinča. :D Jauks vakars, nakts, rīts un jauki pavadīta pirmā brīvdiena.

Hokejs mūsējie tādi malači 4:1, vnk viss forši un viss kas notiek notiek uz labu.. :*

Gaidāms.

Rīt ir 5diena.
Rīt Dincis brauc mājas.
Rīt būs ballīte. Kārtīga balllīte, tāda kā sen nav bijusi, viss buus naaiss. :p

Feel alive..

hey, vēl tikai 15 dienas līdz ziemanukam.. :)) Ar nepacietību gaidu brīvdienas. jau šo 5dien sen gaidītā ballīte D. mājā. Atliek tikai visu tā skaisti saorganizēt, bet es zinu viss būs perfekti, kā vecajos labajos laikos. :) Ļoti gaidu. D. būs atpakaļ no slimnīcas un viss notiks. Cik var sēdēt mājās un mācīties. Viss jau tā pat ir sabojāts cik vien var sabojāt, šodien arī fizika, bet nu kam tagad viegli. Rīt vēl tik sociālās, 5dien trapeces laukums un šī nedēļa galā. :) Nākam 5dien jau skolas balle. Varētu izvērsties par varenu pasākumu. Tagad tik tas satraukums - kleita, kurpes, mati - man nav ko vilkt, un ko man tagad darīt. :D nedaudz smieklīgi. :p bet tādas nu mēs tās meitenes esam.

Šī nedēļa tāda vieglāka treniņu ziņā, neliela atelpa, ir arī jāatpūšās. Bet nu spēju jau iedomāties nākamo nedēļu, atzīmju izlikšana, atkal sākam pamatīgi trenēties, gatavojamies sacensībām un viss notiek vienā lielā skriešanā..

Ir tik daudz lietas, smaržas, vietas un veidi, kas man un domājams, ka arī jums pārējiem ļauj atsaukt atmiņā atmiņas par sen labi pavadītu laiku ar skumjām beigām, bet nu jāpriecājas par to kas bijis, jo kas zina, kas notiks tālāk.

..Sāc no jauna jūsmot par krāsām,
Sniedz sev roku, elpot atsāc,
Ar skaudīgām acīm, bēet es...
Pelēkā tērptie tēli no senām ainām...

peee

DOMRAKSTS PAR LĀČPLĒSI...

Dod man...

...garu brīvlaiku
...garas brīdienas
...manus draugus
...ballīīīīīīītes
... un sniegu... vairāk neko neprasu. :p - tikai šos mazos niekus, kas man ir ļoti svarīgi/

Jau atkal priekšā stāv milzīga mājas darbu kaudze, tā vien gribas vienkārši atpūsties no šiem saspringtajiem vakariem un dienām mājās/skolā. Kaut kā jāpiebeidz šis pusgads, lai iestājās miers vismazuz divām nedēļām, ar nepacietību gaidu..lai arī es vienmēr protu visu sabojāt tieši gada beigās, bet tāda nu es esmu...

Nežēlīgi gaidu ziiemassvētkus un Jauno gadu, šie svētki man vienmēr patikuši. Ziemassvētki noteikti ar ģimeni, bet nu Jauno gadu jānosvin tā kārtīgi, jo kā saka - kā piedzīvosi Jaunā gada nakti tā, dzīvosi visu nākošos gadu. Nu nezinu, cik nu tas piepildās, bet nu..notici visam kas notiek, jo ir taču brīnumu laiks... :)



Ja pa nakti,pa logu,iekāpj resns vīrs un iebāž Tevi maisā,neuztraucies.Es Ziemassvētku vecītim pateicu,Ka gribu tevi Ziemassvētkos...

Šodien tā ātri.

Laiks skrien nemanot. Katrs vakars tiek pavadīts ierokoties mājas darbu kaudzē. Visiem kaut ko vajag, visi kaut ko grib, bet es nespēju visu savienot. Man vajadzētu pagarināt dienu..vai piešķirt kādu lieku brīvdienu...tas būtu tieši tas, kas vajadzīgs. Rīts, skrējiens uz skolu, jo kavēju, stundas, treniņš, nogurums, jau šķiet garš un vēl nogurdinošāks ceļš mājup ar autobusu, un tad kaudze mājas darbu. Nevaru. Kaut vai nošaujiet mani. Semestra beigas nāk tuvāk un tuvāk...bet atzīmes slīd ar vien zemāk un zemāk. Bet nu viss jāņem pozitīvāk, kā teikt nevajag ķert krenķi un dziļi ņemt pie sirds ar ne.

Tagad vienkārši varētu ieritināties siltā sedziņā, dzert tēju, ēst mandarīnu un sēdēt pie kamīna kopā ar saviem mīļajiem, tas būtu tiešām lielākais sapņa piepildījums tagad. Un vēl, gribas vienu riktīg traku ballīt, nu lab nejau tādu kā gadsimta, bet tādu foršu kā tas bija agrāk. D ir slimnīcā, daudzi slimo tāpat, un skolā tāda dīvaina sajūta, nu visnotaļ ne tāda kā parasti.

Un tad vēl mana kājas trauma, kas moka mani jau vairāk kā nedēļu un savainojuma dēļ tiek nojaukts treniņu plāns.
Dienas skrien uz priekšu nežēlīgā ātrumā, tulīt jau balle skolā...
Tā nu pagāja šīs pāris dienas.