divdesmitdevītais

šodien gandrīz stundu lasīju visdažādākos blogus un jā, secinājums ir viens - cilvēki ir tik dažādi. Katram no mums ir savas labās dienas un sliktās, katram sava problēma un sava mīlestība, laime un nelaime. Cillvēkiem ir tik dažādi domāšanas veidi. Katrs no mums ir personība ar savu ES, tikai daudzi šķiet baidās to parādīt. Man šķiet, ka esmu cilvēks, kas neies nevienam uzbāsties, kam vajadzēs - tas mani atradīs.

šodiena kā jau otrdiena. Skolā, manuprāt, briesmīgākā diena. Bet nu neko, katra diena ar kaut ko atšķiras vajag tikai to saskatīt. Mājās devos ar vienu domu - kā atnākšu iekritīšu gūltā un gulēšu, skolā ārprātīgi nāca miegs. Bet pārnākot mājās no miega nebija ne miņas. Bet tapēc tikko šķiet biju iemigusi uz pāris minūtēm un tagad jūtos ideāli.

Vakar, jā, mana vārda diena! Man ir dikti forši draugi. Man tagad ir daudz šokolādes un pat savs īpašais bamslis - nu tā tur rakstīts, bet patiesībā tas ir Rolandiņa īpašais brūvējums, tādu tikai ķemeros var dabūt, varen štengrs, bet īsta ņammma.

šodien es aizdomājos tikai par vienu lietu - kaut es pamostos un ārā būtu silts laiks, spīdētu silta saulīte, un asvalts būtu pilnīgi saus, man ļoti gribās izlaist to drūmu un tik ļoti pelēcīgo laiku!

Šīs dienas atziņa:

Vienalga, par ko tu vēlētos kļūt, ko gribētu dzīvē sasniegt, – tu vari to paveikt. Tādēļ uz priekšu! Sper pirmo soli – saņem drosmi un dari!

(heart)

Jo es aizdomājos - skaties te. Cik patiesi un jauki tas bija.

todišpīppīppīp

Kā ar āmuru pa galvu - galvā ir iestājies pilnīgs pavasaris! Rõzā brilles nekur nav pazudušas. varbūt vienkārši no foršā ziemīgā garastāvokļa esmu pārslēgusies uz foršosuperjauko pavasarīgo. Un šis tāds dikti jauks un man patīkams laiks. Ar visu sirdi un dvēseli gaidu vasariņūū... Bet tagad jau brīvlaiks ir pilnīgi beidzies šis bija pēdējais vakars un brīvā nekānedarīšanas nedēļa ir beigusies. Mans brīlaiks pagāja ideāli. Mazliet māju, mazliet ballīšu, mazliet draugu, mazliet ilgas gulēšanas, mazliet ilgu un pasakainu vakaru - tas mazliet par manu brīvlaiku. Un visi dīvainie apkārt esošie cilvēki saka, ka man rīt vārda diena, bet es tik atteicu - kalendārs jums visiem nepareizs. :D

Par brīvlaika labāko dienu es sauktu ceturtdienu, kad gar acīm pazibēja 5 manas dzīves

labākās stundas. Sapņuideālais vīrietis tika atrasts - es iemīlējos. Jā, es vienkārši stāvēju un siekalojos. :D Viņš un vēl pietam pie bungām un viņā bungu solo - es izkusu. Tas viss notika ģimnāziju jubileju pasācienā - viņš tieši man priekšā. Ņaammmaaa.

Vakar paspēju aizvest savus maziņos uz kīno kopā ar Montu - ar viņu devāmies uz Hall pass, laba filma, bet tomēr starp labākajām es viņu neierindotu. Par visiem feiliem gan nestāstīšu, bet jā, tādu bija.

Rīt jau atkal uz skolu, bet kā jau pavasarī uznāk šie slinkuma un nekā negribēšanas laiks, takā jā dikti negribās. Bet tas nemaina lietas būtību, ka tagad iešu ar paceltu galvu un smaidīšu, jo tā manuprāt labi juties pats un arī garām gājējiem liec pasmaidīt. Gribas

tā, lai viss pa skaisto. Lai arī man gadās, ka uznāk kāds melnais periods, nākas vien tikt tam pāri. Jo laikam tomēr pats skaistākais visā pasaulē ir pati pasaule. Nākotnei, tuvāk vasarai lieli plāni, kaut nu izdotos, nāksies tik mazliet pacīnīties. Lai arī tev viss izdodas. !!

īsi un konkrēti, bez riņķī un apkārt!

Ir noticis daudz. Šoreiz neko daudz gan nestāstīšu. Montai palika 18. Dāvanas saiņošana. Daudz līmes. Es biju sacensībās. Ir gājis labāk. Daudz ieskaišu. Labākie draugi. Piektdienas. Aliņvakari.Pārsteiguma ballītes. Nekā nedarīšana. Šī nedēļa aizņemta. Varenas brīvdienas. Gan bija. Gan būs. Daudz jaunu cilvēku. Daudz neredzētu lietu. Prieks par citiem. Smaids sejā! Maza dusma dažreiz. Bet tikai uz sevi. Daudz gribas. Daudz sapņoju pēdējā laikā. Daudz miega. Beidzot. Drīz brīvlaiks. Vēl 4dienas. Jālasa Mērnieku laiki. Šķiet varen garlaicīgi. Daudz siltu un saulainu dienu! Mamma Tallinā. 18.03 liela forša ballīte. Maciņš bļauj pēc papildinājuma. Mājās atkal kucēni. 5 gab. Ierastā ikdiena. Tajā mazi pušķojumi. Un tā es te dzīvoju. Ķemeru ielas nemainās. Tik beidzot asvalts parādās. viss.

take over control

Šodiena pavisam dīvaina, bet tomēr pavisam forša, ierasto astoņu stundu vietā, šodien tikai divas, varen jauka sajūta jau desmitos iziet pa skolas durvīm! Ārā spīd saulīte, austiņās iemīļotā mūzika un es smaidu... Lai arī pretī nākošie izskatās pavisam drūmi un saguruši, es gāju un smaidīju, un lai arī cik dīvaini viņi uz mani skatītos. Un vienu brīd es gāju pa asvaltu un es jau atkal aizsapņojos par vasaru, par dikti silto laiku, kediņām, kurpītēm, kleitiņām, braukāšanu ar riteņiem, karstu sauli, saldējumu un jūru, un pārējam lietām, kas saistās un ir attiecināmas uz vasaru...

Šodien nejauši ejot pamanīju Tevi, pirmo reiz paejot garām nē, et otro reiz ejot sapratu, ka pazīstu - samulsu un centos ārtāk tikt prom. Uzreiz atmiņā atnāca viss piedzīvotais, reiz senos laikos... Es pat nedaudz aizdomājos par to kā būtu, ja viss tagad būtu savādāk. Lai arī tagad mani šī doma vairs neuztrauc, jo man ir tik labi cik vien var būt. Un man patīk viss, kā tas ir tagad. Lai arī dažreiz es ilgojos... Man pat šķiet, ka tagad man ir viss vajadzīgais pilnai laimei.

Esmu sapratusi, ka ja kaut ko vēlos, es to varu panākt, pat tad ja nākas mazliet pacīnīties un piepūlēties..

Skolā viss kā ierasts īdzīgi skolotāji un smieklu pilni strpbrīzi. Un tā tas lai arī paliek!

Jau šajās brīvdienas tika nolemts, ka šogad brauksim uz Salacgrīvu, lai divas dienas baudītu to, ko palaidām garām pagaišo gad, lai šogad iet vaļā Positivus. Un vel citi daudzi festi, kas ir mazajā vēlmju sarakstiņā tuvākajam laikam...

bēšīga nagu laka

Jau atkal blogs bija palicis malā, sen jau šeit netika nekas rakstīts, bet tagad esmu aptuveni izdarījusi visu un esmu gatava rītdienai! varbūt, ja man nebūtu nākusi vēlme uzkrāsot nagus, nebūtu tapis šis ieraksts. Jo mana pēdējā laikā ļoti iemīļotā bēšīgā nagu laka šobrīd žūst, un es uzmanīgi cenšos rakstīt, lai to neizbojātu.

Jā, jau rīt ir 23. februāris - ZPD diena. Rīt visi glīti ies un prezentēs, rādīs visu, ko nu ir sameistarojuši šī pusgada laikā, lai arī mans darbs ar visām man vēl līdz galam neizprotamajām lietām tapa pēdējās divās nedēļās vai pat drīzāk pēdējās 3 dienās - viss ir izdevies, manuprāt diezgan labi! Atliek vien rīt to visu skaisti parādīt.

Kopš mana pēdējā ieraksta ir noticis varen daudz. Esmu bijusi cirkā, kur nebiju bijusi kādu laiku un šim piedavājumam uz reiz teicu - Jā! Tur redzēju milzīgus ziloņus, pavisam mazus dzīvnieciņus un ļoti skaistus vingrotājus.

Tagad tā sēžu un domāju par ballītēm, šķiet, ka esmu ko tādu mazliet atstājusi novārtā, tā vien kārojas viena varena ballīte. Nu tā kā agrākos laikos - bezrūpīgi un ne par ko nedomājot, tā lai paliek atmiņā.

Laiks skrien nemanot, jau februāris iet uz beigām, man pa galvu maisās visdažādākās domas. Gribās mazliet sevi piespiest darīt sev neierastas lietas. Gribās atteikties no dažādām lietām, nu ne jau pavisam, tikai uz kādu laiciņu. Gribās, ko radikāli mainīt sevī. Vai gribās lielas pārmaiņas? Jā! Esmu tam gatava. Gribas vairāk stabilitātes sevī, un arī vēl vairāk neprātības...Jau atkal gribas redzēt sevi pilnīgi savādāku! bet nu lai jau paliek. Es nevaru teikt, ka dzīvē es nebūtu neko sasniegusi vai man, kas pietrūktu, vienkārši gribas citu pavērsienu, bet es centīšos, ko darīt! Čīuu..

gribās, bet varbūt ne šoreiz

Kā katru svētdienu es nodomāju - rīt ir pirmdiena, šī nedēļa būs varena, lai arī kas notiktu. Ierastie smiekli, atgadījumi un arī pārējie gadījumi, bet nē, ne šoreiz, ne šonedēļ. Viss šķita kā pārklāts ar milzīgu melna auduma gabalu! Es teiktu, ka šī nedēļa bija kā liels melns caurums, ar vienīgiem negadījumiem. Bet par to runāt it nemaz negribās. Un tā lai tas arī paliek!