take over control

Šodiena pavisam dīvaina, bet tomēr pavisam forša, ierasto astoņu stundu vietā, šodien tikai divas, varen jauka sajūta jau desmitos iziet pa skolas durvīm! Ārā spīd saulīte, austiņās iemīļotā mūzika un es smaidu... Lai arī pretī nākošie izskatās pavisam drūmi un saguruši, es gāju un smaidīju, un lai arī cik dīvaini viņi uz mani skatītos. Un vienu brīd es gāju pa asvaltu un es jau atkal aizsapņojos par vasaru, par dikti silto laiku, kediņām, kurpītēm, kleitiņām, braukāšanu ar riteņiem, karstu sauli, saldējumu un jūru, un pārējam lietām, kas saistās un ir attiecināmas uz vasaru...

Šodien nejauši ejot pamanīju Tevi, pirmo reiz paejot garām nē, et otro reiz ejot sapratu, ka pazīstu - samulsu un centos ārtāk tikt prom. Uzreiz atmiņā atnāca viss piedzīvotais, reiz senos laikos... Es pat nedaudz aizdomājos par to kā būtu, ja viss tagad būtu savādāk. Lai arī tagad mani šī doma vairs neuztrauc, jo man ir tik labi cik vien var būt. Un man patīk viss, kā tas ir tagad. Lai arī dažreiz es ilgojos... Man pat šķiet, ka tagad man ir viss vajadzīgais pilnai laimei.

Esmu sapratusi, ka ja kaut ko vēlos, es to varu panākt, pat tad ja nākas mazliet pacīnīties un piepūlēties..

Skolā viss kā ierasts īdzīgi skolotāji un smieklu pilni strpbrīzi. Un tā tas lai arī paliek!

Jau šajās brīvdienas tika nolemts, ka šogad brauksim uz Salacgrīvu, lai divas dienas baudītu to, ko palaidām garām pagaišo gad, lai šogad iet vaļā Positivus. Un vel citi daudzi festi, kas ir mazajā vēlmju sarakstiņā tuvākajam laikam...

bēšīga nagu laka

Jau atkal blogs bija palicis malā, sen jau šeit netika nekas rakstīts, bet tagad esmu aptuveni izdarījusi visu un esmu gatava rītdienai! varbūt, ja man nebūtu nākusi vēlme uzkrāsot nagus, nebūtu tapis šis ieraksts. Jo mana pēdējā laikā ļoti iemīļotā bēšīgā nagu laka šobrīd žūst, un es uzmanīgi cenšos rakstīt, lai to neizbojātu.

Jā, jau rīt ir 23. februāris - ZPD diena. Rīt visi glīti ies un prezentēs, rādīs visu, ko nu ir sameistarojuši šī pusgada laikā, lai arī mans darbs ar visām man vēl līdz galam neizprotamajām lietām tapa pēdējās divās nedēļās vai pat drīzāk pēdējās 3 dienās - viss ir izdevies, manuprāt diezgan labi! Atliek vien rīt to visu skaisti parādīt.

Kopš mana pēdējā ieraksta ir noticis varen daudz. Esmu bijusi cirkā, kur nebiju bijusi kādu laiku un šim piedavājumam uz reiz teicu - Jā! Tur redzēju milzīgus ziloņus, pavisam mazus dzīvnieciņus un ļoti skaistus vingrotājus.

Tagad tā sēžu un domāju par ballītēm, šķiet, ka esmu ko tādu mazliet atstājusi novārtā, tā vien kārojas viena varena ballīte. Nu tā kā agrākos laikos - bezrūpīgi un ne par ko nedomājot, tā lai paliek atmiņā.

Laiks skrien nemanot, jau februāris iet uz beigām, man pa galvu maisās visdažādākās domas. Gribās mazliet sevi piespiest darīt sev neierastas lietas. Gribās atteikties no dažādām lietām, nu ne jau pavisam, tikai uz kādu laiciņu. Gribās, ko radikāli mainīt sevī. Vai gribās lielas pārmaiņas? Jā! Esmu tam gatava. Gribas vairāk stabilitātes sevī, un arī vēl vairāk neprātības...Jau atkal gribas redzēt sevi pilnīgi savādāku! bet nu lai jau paliek. Es nevaru teikt, ka dzīvē es nebūtu neko sasniegusi vai man, kas pietrūktu, vienkārši gribas citu pavērsienu, bet es centīšos, ko darīt! Čīuu..