pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Tieši tikko

tieši tikko es salūzu, asarām birstot es salūzu, es atkal darīju to, ko nedrīkst, kavējos atmiņās par to kā bija, un cik ļoti man tā pietrūkst, to cilvēku, to brīžu, tā visa man tik ļoti pietrūkst. Tas viss tik ļoti grauž. Kāpēc nevar savienot to, kas bija ar to kas ir un būs! Kāpēc tas vislabākais, kas bija nevar savienoties ar to vislabāko,kas man ir tagad!? Kāpēc? Pēkšņi sāka skanēt senās mīļākās dziesmas ar kurām saistās vislabākās atmiņas. Cik ļoti man riebjas, ka viss nevar būt skaisti tā kopā. Cik ļoti man riebjās tas, ka cilvēki nesaprot, ka viņi domā, ka viss notiek pēc viņu prāta un ja tā nav tad viss, čušš, cauri! Cik ļoti riebjās, ka cilvēki aizmirst par tiem vecajiem, tiem, kas reiz bija labākie!
Tikko sapratu, ka man ļoti pietrūks un jau pietrūkst to cilvēku, kas vēl pirms pāris dienām šķita tik jauki, smaidoši un vienmēr blakus. Man bail, es baidos patiešām. Bet no kā.? manī ir tā riebīgā sajūta... sajūta, kas šķiet ir ārpus laika un liek būt vienai, lai reiz pārdomātu un izdomātu, to kas ir īsts. Lai reiz es pamostos no savas iedomātās pasaules. Lai reiz nonāktu reālajā pasaulē. Lai
viss pazustu, tas kas nav nepieciešamas, tas kas nav vajadzīgs. Tas bez kā var iztikt! Kaut reiz ļauj man saprast visu, ko vēl nēesmu sapratusi un neesmu spējusi pieņemt. Dod man laiku! Es samierināšos un pieradīšu pie tā.

svētdiena, 2010. gada 26. decembris

Par dzīvi karuselī!

nu ko, tā nu es te tagad sēžu un pārdomāju visu, kas noticis šajā gadā. Visu, ko esmu piedzīvojusi, visu, ko esmu sastrādāju. Visu, kas bijis gan labs, gan slikts. Es pat teiktu, ka šis gads ir aizvadīts varen labi! Līdz vecgada vakaram vēl tik divas dienas, tad nu es centīšos nedaudz dalīties savos iespaidos, teikšu nu jau aizgājušajā gadā!
Tagad tā sēžot un pārdomājot, atceros kā kopā ar visiem saviem labākajiem sagaidīju 2010. gadu. Ballīte nepajokam, manai mājai tika norauts jumts. Viss bija dikti jauki, Jaunais gads tika sagaidīts ļoti jauki un tā lai atcerētos. īstenībā, nekad nebiju ne uz ko tādu parakstījusies. Taisīt ko tādu savā mājā. Bet nebija tik traki, varbūt manā gadījumā viss nebija tik labi kā gribētos, bet pārējie esot labi sagaidījuši Jauno gadu! Tad nu apņemos šogad vairs tā nepiedzerties un Jauno gadu sagaidīt kā nākas!
Tam sekoja mana 16tā dzimšanas diena! Jau atkal ballīte tika sarīkota manā mājā. Mani draugi kaut kādā veidā izdabūja mani ārā no mājas un atnākot atpakaļ - tiku ļoti pārsteigta, man priekša stāvēja viņi visi ar milzīgu plakātu rokās un skaļi dziedāja. Tai brīdi īsti nezināju, ko man būt! Savus saldos 16 nosvinēju ļoti jauki un kopā ar viss tuvākajiem.
(Tagad viss ir ļoti mainījies, citi ir devušies prom un kontakts
pavisam ir zudis, bet ar citiem - vienkārši dzīve tā ir iegrozījusies, ka katrs ir aizgājis savu ceļu. Man par to ir ļoti žēl, jo kādreiz tač
viss bija tik labi, bet tagad...nu neko)
Tālāk sekoja daudz mazu ballīšu un visādu citādu sīkumu. Līdz es iepazinos ar šobrīd man pašu tuvāko. Vēl šī gada sākumā, es ienīdu visu, kas saistīts ar ķemeriem. Mani nekas šeit nesaistīja, bet tagad es varu liekot roku uz sirds teikt "es mīlu ķemerus" Es biju meitnene, kas ķemerus no rīta pameta un va
karā atbrauca, lai pārnakšņotu, bet tagad man tik ļoti patīk šīs Ķemeru ieliņās, parki un viss, kas ir ķemeros. Un kopā ar pašu labāko, pašu mīļāko un visforšāko - manu Montiņu! Viņai varu teikt vienīgi milzīgu Paldies, jo bez viņas šis gads būtu nekāds!
Tad sekoja lielie uztraukumi un pārdzīvojumi, jo pienāca eksāmenu laiks. Šie bija mani maģiskie skaitļi 8 7 6 5 visi skaisti strīpiņā pēc auguma. Tam sekoja arī izlaidums, ko tādu nevar aizmirsts, tas bija vareni. Un afterpartijs vienkārši - tik ļoti lai nosvinēts izlaidums. lai arī citiem gāja visādi, es noteikti nenožēloju neko no izdarītā. Kõma bija milzīga. :D
Ar izlaidumu sākās mana vasara. Tā bija mana labākā vasara. Lai arī mēnesi nostrādāju, viss bija patiešām labi. Es iepazinu jaunus cilvēkus. Vasarā tika piedzīvota putu ballīte, Monsterīša apmeklējums ar visām tā izrietošajām sekām. Es vēlnekad nebiju bijusi stacijā četros no rīta un redzet to pilnīgi tukšu bija ļoti dīvaini. tāpat arī vel nekad nebiju bijusi
čillīpicā ap trijiem naktī. Es uzdzīvoju bez apstājs. kaut gan lielāko daļu vasaras es biju Ķemeros. un es ar to lepojos. es nenoželoju nekā. Vasara saistās ar balkõnvakariem un pīpi, kā arī ar Antonu arī viņš bija maza daļiņa no manas vasaras. Lai arī cik smieklīgi tas nebūtu. Jāņus svinējām Tukumā, kārtīgā zaļļumballē. uhh. Šī vasara saistās arī ar agrajiem, pirmajiem vilcieniem.
Un tad pienāca 22.augusts ar ko es teiktu beidzas mana vasara. Es devos uz skrituļošanas maratonu Jūrmalā. un pie 7 km es vienkārši savā meistarībā sapinos un nokritu, kas beidzās ar lauztu roku! un ar to beidzās mana ballēšanās. viss, es iemācījos iztikt bez daudzām lietā, liels paldies atkal Montiņai, jo viņa vienmēr bija blakus un man palīdzēja.
Tad nejauši nonācu vietā, kur es satiku Tevi! Tika pavadīti ļoti jauki vakari kopā, un tad vēl braucieni uz Zanti, arī tas ir neaizmirstami un balle. tik jauki. Nekad neaizmirsīšu tos cilvēkus, kas bija man apkārt šos trīs mēnešus. Jauki, bezrūpīgi un dzīvespriecīgi.
Ļoti daudz, kas ir noticis šogad, bet šeit tādi lielākie un man nozīmīgākie notikumi. Tik ļoti gribētos apņemties ļoti daudz, bet šoreiz gribas vien teikt, lai viss rit savu gaitu, un gan jau viss būs tā, kā tam ir jābūt! Vienīgais varbūt šīs lietiņas. <-- spied virsū
Esmu Par dzīvi karuselī!


piektdiena, 2010. gada 24. decembris

He, heej, jau ziemīšu laiks°!

Nu re, ir 24. decembris - ziemassvētku vakars. Šie svētki kā vienmēr tiek pavadīti ģimenes lokā un tā ir vislabāk! šodien varen daudz tika padarīts, mazlietliet dīvaini šķita, ka eglīte tika rotāta tikai šõvakar. Bet tā viss kā ierasts šajos svētkos. - Varenas vakariņas ar milzu kalniem ar kartupeļiem, karbonādēm, salātiem un visādiem našķiem. Jau atkal tik ļoti pārēdos, tik ļoti daudz. Tagad vajadzētu izgulēt ēdumu, bet nē, pulkstens ir tieši 2.52 un miegs man nenāk ne pilītes. Arī dāvanas šogad bija varen jaukas. Lai gan manī vairs nav šīs dikti lielās kāres pēc dāvanām. bet kaut kur dziļi dziļi sirsniņā, noteikti es cerēju un gaidīju, ko foršu. Bet jā man patīk un es smaidu|!
Galvā skraida visdažādākās domas. Itkā sāp, bet tomēr nesāp. Tāds kā neliels tukšums ir manī. Bet ko tur vairs, ko var darīt, ka ikdienas rutīnā neatliek laika nekam citam. No šī brīža apņemos varen augstus mērķus, un ceru arī uz to piepildījumu! Bet vienalga paldies par to laiku, ko pavadījām kopā. Un es nekad nenožēloju to, ko esmu izdarījusi. Dzīvē ir tik daudz lietu, ko vēl gribas paspēt izmēģināt, iepazīt un atrast tajā ko piesaistošu - un es gribu visu!
kāpēc tu te sēdi klusē, ej uz visām debespusēm! Man te skan visādas foršas dziesmiņas un man patīk, manī ir tik viens jautājums - kur ir mans miegs/ ?

pirmdiena, 2010. gada 20. decembris

..

Tieši šodien ir tā, ka sēžot informātika ir laiciņs neko nedarīt internetā. Tā nu es nolēmu uzrakstīt šeit, kaut solījuos to darīt, kad viss būs beidzies! Bet vispār nav nemaz tik traki, viss rit savu gaitu... un viss notiek tā kā tam ir jānotiek! Man patīk, es dzīvoju, es turos un es SMAIDU! Tas laikam mani notur pie visa, kas notiek! Ar atzīmem arī viss izskatās gana labi! Tākā man prieks! Visapkārt virmo Ziemīšu sajūtiņas...vakar jau atkal cepu piparkūkas. Arī mana kleita jau top, sākumā viņa šķita pavisam jauka, bet tagad viss vairs nav tā kā gribētos, bet takā rī jau ir tā liela skolas balle, nekas neatliks, kā vien doties tā, bet gan jau būs labi! Es cenšos būt laba un man, šķiet, izdodas. Man ir paši labākie draugi un ģimene, man ir viss, kas man ir vajadzīgs un tā tas lai arī paliek!

svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Būs


KAD VISS BEIDZOT BŪS GALĀ, ES UZ RAKSTĪŠU, KO GARĀKU UN PASTĀSTĪŠU VISU, KAS AR MANI NOTICIS ŠAJĀ LAIKĀ!


piektdiena, 2010. gada 10. decembris

vai jūti?

Vai jūti to, kas notiek tev apkārt? Vai sajūti to sajūtu, ko izstaro apkārt esošie cilvēki, lietas? Vai jūti, ko izstaro balta ziema?Vai sajūti piparkūku, karstvīna, konču un ziemassvētku siltuma/mīļuma smaržu un sajūtiņu? Vai jūti?
Cik patīkami ir sajust, ka man ir! Man ir visas šīs sajūtiņas un lietiņas, un cilvēki man apkārt!