D

Kaut es varētu atkal atgriezties bērnībā. Kad mana lielākā problēma bija pazudis lācītis!

Jau atkal saku, man tomēr šeit patīk, man patīk Ķemeros. Tā nesamākslotā, neapspiestā brīvība šeit. Tieši tas, kas vajadzīgs. šodien gājām un lēkājām pa veciem dīvāniem, kur vēl tā varētu darīt - nekur! Visas šīs stulbības, kas ienāk prātā un sekundes laikā tiek piepildītas. Tik ļoti patīk. Un jā, šodien tika plānoti milzīgi noziegumi. Trīs jaunieši vēlas būt bagāti un izdara milzu noziegumu, par kuru runā visā pasaulē. Vai arī pavisam vienkārši kļūst bagāti apzogot mazos veikaliņus.Viņi kļūst bagāti un ballītes notiek divdesmitčetri/septiņi (rakstot ar burtiem izskatās un lasās vairāk). Cik ļoti liela fantāzijas daļa tiek likta lietā, lai to visu izplānotu, tā notiek tik Ķemeros. un jā, man patīk!

ABC

ŠODIEN ŅĒMU ROKĀS BALTU LAPU UN PIERAKSTĪJU VISU, KO VĒLOS IZDARĪT UN MAINĪT! Piespraudu pie sienas, ja kaut ko iedomāšos rakstīšu klāt. Sāku mazliet vairāk domāt par sevi!

IZDARĪTO SVĪTROŠU ĀRĀ! TĀ LŪK TAGAD BŪS!

AB

Friendship isn't a big thing - it's a million little things. /hh/

Kārtējais vakars ar tējas krūzi pie datoriņa. Bet tulīt jau seriāla laiks. Es baudu brīvlaiku, man pohuj. Šobrīd ir liela vēlme kaut ko mainīt sevī un sev apkārt notiekošajā. I just wanna have fun. Bloody hell, I'm a Teen. I want my happiness.

A

Ja tev ir 2 izvēles, met monētu. Tas nepalīdz atbildēt uz jautājumu, bet kamēr monēta ir gaisā, tu saproti uz kuru izvēli tu ceri..

Bet tā notiek...

...es neticu brīnumiem, bet, krītot zvaigznēm, joprojām turpinu ievēlēties vēlēšanos.

Mēs slēpjam asaras aiz brillēm. Sliktu garastāvokli aiz smaida. Salauztu sirdi aiz skaistas ārienes. Un visi tic, ka mums vienmēr viss ir labi.,.

Katrs vakars ar tēju ir laiks pārdomām par dzīvi. Tu pārdomā, ko es izdarījis labi, ko slikti. Tad Tu sevi nosodi. Tu to izstāsti kādam citam, abi dalaties pieredzē un, tad pasmejaties par savām kļūdām, pasakat, ka tas bija stulbi un dzīvojat tālāk. Dzīve bez kļūdām nebūtu nekas, mums nebūtu no kā mācīties, mēs būtu prefekti, tas vairs nebūtu interesanti. Jā, tad viss būtu pareizi, nebūtu strīdu, pārpratumu un visa cita ļaunuma, bet tāda ir dzīve.

• Man po*uj, lai arī cik ļoti dzīve ir sagājusi grīstē,es turpinu izbaudīt katru sasodīto minūti!
  
• Lai kā tev veiktos -fantastiski,slikti, jautri,skumji vai vienkārši labi - atceries šos trīs vārdus "TĀ NEBŪS VIENMĒR"
  
• Būt laimīgam nenozīmē, ka viss ir perfekti. Tas nozīmē, ka esi izlēmis skatīties pāri nepilnībām!

Katra diena ir lieliska, lai dzīvotu!

lai arī kā, bet tomēr ir labi

Lai arī kā viss šobrīd notiek vai notiksies, viss ir labi, man patīk un es daru un nedaru, es izlaižu vai dodos tieši iekšā. Es cenšos saņemties un apņemties, nesaku, ka man izdodas, bet es cenšos. Nevajag nosodīt, gan sanāks. Būs labi. un viss ir labi. Piedod, ka tā, bet tāda nu es esmu, maza un tizla. Dažreiz pilnīgi ne tāda kā vajadzētu. Bet gadās. Es cenšos būt laba un paklausīga, bet pienāk brīži, kad vēlmes, domas un sapņi ir augstāki par mani, un es to visu nespēju kontrolēt. Bet dažreiz tā vajag. Vienkārši un nesamāksloti, gadās un vajag.

Ahh, vienu rītu pamostoties es aiz loga visu redzēju baltā krāsā, jo visu nakti bija snidzis sniegs. Bet es tāpat neko nemainot, iekāpu savāš kedās un devos tāpat, kā katru rītu uz skolu. Slapjas kājas mani neapturēs.

Šī nedēļa bija varen interesanta. Ģērbāmies un taisījāmies, krāsojāmies un tikām mocīti. Itīpaši pēdējā dienā, izcietu varenu zivju vannu, varen smaržīgs tas viss bija. :D Šodien jau dienu pēc šīm mocībām es nespēju pakustēties, mēs pumpējāmies un vismaz miljons reizes pietupāmies, mēs skaļi dziedājām un dejojām ŠÕ. -->




Beigās palikām par visiesvētītāko klasi. Mums sanāca, jo mēs esam, lai gan gudri nūģīgi matemātiķi, bet tomēr forša 10. m klase. Lai arī, ko tu teiktu man tomēr patīk.

Ārā ir pilnīga ziema, jā tas laikam ir viss, ko šodien gribēju teikt.

Priecīga, bezrūpīga un laimīga.

Tā es raksturotu savas šīs dienas/brīvdienu/nedēļās sajūtas.

Nedēļa jau atkal paskrēja nemanot. Man pat dažreiz šķiet, ka nespēju tik tam līdzi. Tagad sēžu ar tējas krūzi rokās un skatos filmu "Netīrās dejas". Un man tik ļoti sakārojās iemācīties, ko tādu, kā salsa. Tas izskatās tik labi. Tik skaisti. Šī filma jau kuro reizi mani aizrauj.

Un tomēr, vakar bija 5diena. Un beidzot pēc divu mēnešu pārtraukuma es atkal biju kādā ballītē, vai vairāk es to nosauktu par tādu čillīgo vietiņu, jaukai pasēdēšanai. Neierasti man, dzēru alu, kaut gan tā nebija pati labākā doma, bet man garšoja, lai arī cik dīvaini tas nešķistu. :D Mazliet tikām iemēģināt arī R-bāra deju grīdu. Bet lielāko tiess, vakars un nakts tika pavadīta čilojot pie galda, nekas tāds jau nenotika, ik pa laikam mainījās piedzērušies cilvēki, nāca jaunas kompānijas, un katrs ar kaut ko savu. Smiekli un prieks virmoja visu vakaru. Esmu sapratusi, ka jautrībai obligāti nav vajadzīgs alkohols, arī tāpat varbūt jautri un labi. :) Vakars bija varen jauks, izbļaustījāmies un izdziedājāmies līdzi dziesmām. Kratījāmies un dejojām, bet tad ap pus5 visā ciemā pazuda elektrība. Tā vakars turpinājās sveču gaismā pie galda dziedot latviešu dziesmiņas. Es nesaku, ka tā bija labākā ballīte, bet man tomēr patika. :))

Nākošā nedēļa būs varen interesanta. Pirmdien runāšu par pasaules slaveniem noziegumiem, bet otrdien centīšos nosaukt un zināt visas pasaules valstis. Labi būtu, ja to nosaukumi nebūtu tik ļoti ļoti līdzīgi. Un jā, sākas taču iesvētību nedēļa -

• Pirmdien būsim pirāti
• Otrdien meistaros savus tērpus paši un būsim dabas draugi.
  
• Trešdien ģērbsimies kā 80tajos gados.
• Ceturdien kārta šausmu filmu varoņīem
• Piektdien būsim kukainīši

Ārā ir iestājies pilnīgs rudens, neņemot vērā to, ka vakar jau sniga. Bet vienalga, ārā ir tik ļoti ļoti auksts vējš, un visas krāsainās lapiņas, un drūmi brūnidzelteniorandžisarkanās krāsas. Šis laiks man ļoti ļoti nepatīk. Ja spīdētu saulīte un nebūtu vēja, man dikti patiktu, skaistās krāsiņas un viss notiek, mani laikam attur aukstums. Tapēc labpratāk palieku mājās, saritinos siltā sedziņā pie televīzora un ar tējas krūzi rokās!

pieķerties un izdarīt.

Jau 5 dienas šeit nekas netika rakstīts, pat nemanīju, ka biju aizmirsusi. Nu jau atkal brīvdienas ir galā. Šīs tādas ašās sanākušas. Piektdiena izvērtās interesanti. Kā teikt, ja tikko vēl sēdēju mājās, tad nākošajā brīdī jau biju pie Montas ar pienu un moku. Tā mazliet sagribējās. Sakārojās. 6diena čill vakars pie Montiņas.
Sestdiena netika pavadīt jautri it nemaz. Jo jutos mazliet pat nosodīta, dabūju grābt lapas par visiem. Briesmīgi, viņas bija varen daudz. Kā teikt lapas tika dedzinātas, tāpēc arī es guvu sev jaunu aromātu. :D Smaržoju pēc dūmiem... (mm) Tā pagāja mana 6diena.
Ko nu par 7dienu, manā sētā bija varen daudz cilvēku. Darbojāmies, ņēmāmies un visi darbiņi tika padarīti. Tika izrādīti ķemeri un atkal baudīts patīkams dēlis, mazliet ilgojos un nedaudz pietrūka. Daudz smējos šodien. Bet vajag. :) šovakar pieķēros pei saviem darbiņiem un visu pabeidzu, ceru, ka patiks. Rīt Montai Vārda dieniņaāā. :))

#

Visi kļūdās, tāpēc jau zīmuļu galos liek dzēšgumijas.

vajag daudz.

Tas nekas, ka es palieku resnāks, toties tev būs vairāk manis, ko mīlēt!

Laba cilvēka vajag daudz! :*

kčing.

Laimīgie stundas neskaita,viņi tās bauda!

manā pilsētā līst.

Nezinu, kāpēc, bet es sestdienās jūtos tā. It kā mēs būtu pirmo dienu uz ielas šai pilsētā. Arī tev šī pasaule dīvaina šķiet, ka tramvaji debesīs iet un saule arī vairs nenoriet. Arī tev ir jūra, smiltis un vējš, kas drēbes vaļā mums plēš.

Pēdējās dienas ārā ir pilnīga ziema. es salstu. ārā visapkārt ir dzeltens un šī krāsa mani spēj uzlādēt šajā patiesi aukstajā un drūmajā laikā. Es jūtos patiešam dīvaini. Nedēļas skrien nemanot. Ar nepacietību gaidu brīvdienas. Kā visi sāku nedēļu ar briesmīgi mokošu pirmdienu un tad ceru, ka šī nedēļa ātri paies un atkal klāt būs brīvdienas. Tā es noturos. Ir tāda kā rudens depresija. Es gribu smaidīt, bet kaut kas to neļauj, es gribu ballēties, bet kaut kas saka, nē, tu vari arī iztikt, gaidi ko labāku. Un tā visu laiku, bet es cenšos un centīšos turēties tam pretī un turpināšu smaidīt. Lai arī zināms, ka pats grūtākais ir smaidīt, tad, kad iekšā viss vārās...