Tagad arā aizloga gāž un ducina pērkons, tad nu uznāca vēlme pasēdēt pie datora un iemest kaut ko šeit.
Jā vai nē, tāds bija tavs jautājums, un es ar asarām acīs teicu "nē", bet tomēr palaist tevi nespēju.. ♥
Takā mainījās domas un uz POSITIVUS neaizbraucu, jo mani materiālie līdzekļi tika aprauti un savā ziņā apgriezti pavisam, paliku pie domas, ka došos atpūsties ar ģimeni uz Kāla ezeru. Patiesībā, domāju, ka tas pat bija labāk nekā biju gaidījusi. Ņēmu līdzi Montiņu un devāmies atpūsties no civilizācijas uz dziļiem laukiem, kur var aizmirst par visām pilsētas rūpēm un raizēm. Es patiešam atpūtos un piedzīvoju daudz jauna un interesanta. Tur braukājām ar laivām, dabūju arī paairēt, diezgan smieklīgi, bet patika, braucām ar katamarānu, baudījām neaizmirstamus saulrietus un brīžus. Vakarus pavadījām uz laipiņas ar pīpīti un dēļiem, kavējamies atmiņas par bijušo, un tā vajadzēja. ~Jā! Man to vajadzēja. Cepāmies teltī un vārījām zupu uz ugunskura. :D Vienu dienu nogulējām pilnībā, bet vismaz atpūtāmies, jo tam bija domāts šis ceļojumus. Ierodoties atpakaļ civilizācijā devāmies baudīt hesīšas našķus, jo tik ļotiļotiļoti sagribējās. :)
Viss Lielākais paldies Tev par šīm brīvdienām :* ♥ Paldies, ka izrāvi mani prom no visiem uz šīm 3dieniniņām. Neiazmirstami šis viss, šie saulrieti un pīpīte uz laipiņas :*
AtbildētDzēst