Prieks par padarīto.

Es teiktu, ka vasara ofic ir sākusies, eksāmeni nokārtoti daudz maz veiksmīgi. Varbūt ne tik labi kā gribētos, bet nu pietiekami. Vistrakāk jau gāja ar vēsturi un matemātiku, bet nu...kā ir tā ir.
Tagad laiks ir darījis tā, ka lielāko ties atrodos ķemeros un, ja es teiktu, ka man tas nepatīk, es smagi melotu. Jo pat pēdējās dienas pavadot skolā, man prātā bija viena doma - ātrāk mājās, ātrāk uz čemeriem. Dienas patīkami pavadītas ar ķemeru ļaudīm.
Gadijās patīkami pārsteigumi un arī pavisam pretēji - bēdīgi notikumi. Kāds pārsteidz ar paslēptiem dēļiem un viltīgu smaidu sejā un viss - diena ir izdevusies. Taču cilvēki mēdz arī pārdomāt, bet nu manuprāt, šajā jomā pārdomāt tā īsti nevar. Ja jau pateici, ka viss, mums nav lemts, tad nav lemts. Nav ko. Bet tad nu arī saproti ar pirmo nē, un piedod, par visu kas bijis. Jo arī man tobrīd sāpēja, bet tu centies ieurbt to vēl dziļāk un sāpīgāk.
Pēdējās dienas esmu aizrāvusies ar Pokera spēlēšanu, tas manī ir radījis tādu kā azartu, un patīkamu sajūtu, dažreiz pats kāds saka atkarībiņa.
Šodien apciemoju kādu laiku neredzēto draugu zobu dakteri, nu un vairs man itnemaz kādu laiku viņu negribas redzēt, bet šī gan cer mani redzēt jau atkal pēc nedēļas... :(
Tas nu par pēdējā laika padarīto. Gribas teikt, ka ielās dodos ar rozā brillēm, jo apkārt viss šķiet jauks un skaists... :) Un sēdēt mājās gribēšanas nav it ne mazākās.