Bet ja nu...

Šoreiz esmu pamatīgi aizdomājusies par visu man apkārt notiekošo. Viss notiek, bet tomēr nenotiek. Bet ja nu tomēr, būtu takā nav. Kā viss mainītos? Bet vai es to gribu. Pēc šodien dienas rīta daudzas lietas tiek saskatītas citās krāsās. Plejerītī skan liriskie hīti, aizdomājos skatoties aizsalušā mikriņa stiklā, tad esmu mājās guļu savā gūltā un blenžu griestos un jau atkal esmu aizdomājusies, un tad tīru piesnigušo celiņu pie mājas un atkal aizdomājos, paveros uz augšu redzu kā lampas gaismā krīt sniegs, tas liek vēl vairāk iegrimt domās un manos sapņos - kā būtu ja būtu. Tā vien gribas, kkur nošķirties un vienkārši domāt. Bet vienmēr aizdomājos līdz tam, ka beigās man pašai sāp visvairāk. Apnicis klausīties morāles par to kā un kādā veidā man būtu jādara... Dažreiz rodas sajūta, ka vienkārši vajag izrauties no notiekošā.