Bet ja nu...

Šoreiz esmu pamatīgi aizdomājusies par visu man apkārt notiekošo. Viss notiek, bet tomēr nenotiek. Bet ja nu tomēr, būtu takā nav. Kā viss mainītos? Bet vai es to gribu. Pēc šodien dienas rīta daudzas lietas tiek saskatītas citās krāsās. Plejerītī skan liriskie hīti, aizdomājos skatoties aizsalušā mikriņa stiklā, tad esmu mājās guļu savā gūltā un blenžu griestos un jau atkal esmu aizdomājusies, un tad tīru piesnigušo celiņu pie mājas un atkal aizdomājos, paveros uz augšu redzu kā lampas gaismā krīt sniegs, tas liek vēl vairāk iegrimt domās un manos sapņos - kā būtu ja būtu. Tā vien gribas, kkur nošķirties un vienkārši domāt. Bet vienmēr aizdomājos līdz tam, ka beigās man pašai sāp visvairāk. Apnicis klausīties morāles par to kā un kādā veidā man būtu jādara... Dažreiz rodas sajūta, ka vienkārši vajag izrauties no notiekošā.

nu re.

esmu atpakaļ rutīnā, vel vakar tā tomēr nešķita, vakar bija pirmdiena. Bet šoreiz brīvdienas paskrēja nemanot. Bija dzim dzim dienas ballīte manā ballīš mājā, vairāk nekas tāds neatkārtosies, šis tas izgāja kā teikt no rāmjiem. Bet man vienalga ir labākie draugi pasaulē. Viņi mani pārsteidz jau atkal un atkal, un šoreiz sagādāja man milzīgu pārsteigumu - un ieejot savā mājā viss bija dūmakā un priekšā mani sagaidīja kūka ar 16 svecītēm, lielu plakātu un skaļiem spiedzieniem un sveicieniem. Šajā brīdi es smagi samulsu un nezināju ko man tad darīt. Bet ballīte izvērtās pamatīga, savus 16 esmu sagaidījusi. :))

Jau atkal ieplūstu mācību un treniņu rutīnā. Darba ir gana daudz jo daudz.

brīvs.

Ignorēju, un laižos ballēties visu brīvdienu garumā.

16

Dzim, dzim diena pagājusi ļoti ļoti forši. 16 nu ir sagaidīti. man ir paši foršākie draugi pasaulē. :*

Balta lapa.

Nu re, brīvdienas ir galā! Divās dienās neesmu izdarījusi pilnīgi neko. Kā vienīgi kārtīgi, no sirds atpūtusies. Un tas bija tas, kas man bija vajadzīgs. Ir atkal jāsāk saņemties un kaut kas jāsāk darīt lietas labā. Tāds ir secinājums par visu, kas šajās 17 dienās jaunajā, 2010. gadā, ir noticis. Esmu palaidusies un novērsusies no visa kam vajadzēja vairāk pievērsties, tad nu atliek tikai saņemties.

Kārtējā nedēļa ir galā.! Lai arī nevarētu nosaukt to par diži veiksmīgu. Tomēr kaut ko interesantu arī esmu piedzīvojusi.

Vakar ar meitenēm aizbraucam līdz Rīgai un aizgājām uz kino, Old dogs - filma laba, smējos un raudāju reizē!! lai arī domāju, ka neka laba tur nebūs, filma sevi attaisnoja par labu viņai...Tik smieklīgi dzirdēt visu auditoriju skaļi smejam. Jauki pavadīts vakars pēc nejaukas dienas skolā. :) Arī D vakar aizbrauca un tgd tik pēc gandrīz divām nedēļām tik gaidāma atpakaļ. Jau pietrūkst. Ja būtu viņa tik daudz, kas butu vieglāk un sen jau atrisinājies. Jau gaidu atpakaļ.

Šodien tāda mierīga piektdiena. Mierīga ballīte Ragaciemā. Beidzot saņēmos un nonācu tur. Nekādi nebija sanācis. Ar klasesbiedriem pasēdējām tējas un ūdenspīpes sabiedrībā. Izgājām jaukā pastaigā pa Ragaciema mežiem un takām. Ārā ir patiešām skaiti. Šī ir skaistākā ziema ko esmu redzējusi patiešām.! Ļoti, ļoti skaisti.

Vēderā sāk lidot tauriņi, jo viss galīg nenotiek tā kā gribētos. Neliels satraukums pirms visa, kas vēl priekšā.

Šodien tādi liriskie hīti no mana playlista.

Hmm, pat nezinu ar ko lai sāk, vai patiesībā, pat nezinu, ko lai raksta.

Jau atkal pārliecinos par to, ka man nepatīk skola, skolotāji cenšas jokot - bet viņiem tas izdodas tik stūlbi.. :D es vienkārši nespēju ieklausīties viņos, šķiet, ka viņi čarkst, tās balsis. Viens jau mani ir norakstījis vakarskolai. Nu neko - man patīk krievu valoda.

Treniņos sanākusi gana liela atslodze, taupos, kaut gan vajadzētu iet un darīt vairāk nekā jebkad. Sacensības nāk ar vien tuvāk, bet man tik uzrodas ar vien vairāk sāpju un problēmu ar manām locītāvām. Cīnos.!

Šodien ar Dinci kavējāmies jaunākajās atmiņās un piedzīotajā. Tas ir traki jauki, šitā vienkārši ņemt un atcerēties visu notikušo. Klausījamies visās vecās bēdīgās dziesmiņas, par daudzām pat biju piemirsusi. D rīt brauc prom uz Austiju. Takā uz 10 dienam tieku pamesta. Bet nu jau šķiet, ka gaidu viņu ātrāk atpakaļ.

Nav virsraksta.

Nu brīvdienas un pirmdiena ir galā...esmu gandrīz gatava turpināt nedēļu.
Brīvdienas sanāca gana jaukas. Draugi sākuši nakšņot pie manis, bet nu jauki. Piektdien ārdijos ar Santu...ta ir viena traka meitene, pilna traku ideju un domu, ārdijāmies pa sniegu. es pat varētu teikt, ka katra brīā diena ir pavadīta sniegā! Man patīk...
Sestdiena... Negaidīti jaunumi, diena tepat ķemeros uz kalniņa, ar māsu un mammu šļūcām ar ragutiņām un maisiņiem. Tāda sportiska diena, pēc kalniem jau slidas kājās un esmu tepat pie mājas un slidoju pa savu mazo piemājas upīti. Gana interesanti. Jutos galigi nelietojama, bet guļot gūltā un stūlbi blenžot televīzorā sapratu, ka derētu izmest kādu loku skrienot. tad nu vilnas zeķes, botas un aiziet. Sen tā nebija darīts. beigās man sanāca neliels naksnīgs skrējiens pa naksnīgajiem, tumšajiem ķemeriem. Tad nu mājās un uzreiz gūltā iekšā.
Svētdiena, oo jā, tā tik bija diena. Ar metenēm turpat kauguru mežā šļūcām no kalniņiem, smieklu lēkmes un bļāvieni, bet tik jauki ir būt kopā ar jums. Tas ir viss, kas ir vajadzīgs patiesi izdevušai dienai. Vēlāk atkal nonācu Laķu mājā, savācām Diņča mantas un laidām uz ķemeriem. Ahh, jauks vakars tika pavadīts kopā ar Dinci. Darijām visādas lietas..

Šodiena - nepatīk pirmdienas, rīt tikai četras stundas varētu kko padarīt. :)

Dincis jau 4dien mani pamet un brauc braukāties pa LIELIEM kalniem.

Esmu dillemas priekšā, nespēju izlemt ko man tagad darīt! Viss notiek galīgi ne tā kā vajadzētu!

Nu re, brīvlaiks ir beidzies, un pēdējā diena tika aizvadīta nejauši kopā ar Dinci. Viens zvans spēj pierunāt viņu atbraukt pie manis.! Jauki! Tad nu runājām daudz un dažādas lietas un centāmies tās noslēpt monopolā, šitas jau jaunais, ar kredītkartēm. Dincis tikai apzog banku man nemanot, bet vai ta man žēl, lai jau. :D bet es tik lienu parādos vien, mulkīgi. Spēlējām spēles un dzērām tēju, lai arī man tas viss kaut kā nedaudz apnicis šoreiz gāja gana interesanti. :)
Šodien ar mokām devos uz skolu, miegs bija tik jauks un gūlta tik silta, tā viņa mani kārdināja vēl 20 minūtes pēc modinātāja un vienkārši spilvens man klusi čukstēja ausī paliec, nēej, bet nē, es saņēmos un devos uz skolu...MAN NEPATĪK SKOLA...ja vien to visu neuzlabotu draugi. Skolā šodien biju diezgan ātri un tas nu nebija forši, sēdēju un spēlēju spēlītes telefonā - kaut kā jau bija jāizklaidējas. Tad lēnām sāka pieplūst tauta, kas visi galīgi samiegujušies, tomēr ieradušies, bet visi kaut ko kavē. Skola iesākās ar 3 stundām, es smējos visās stundās no sirds, tomēr laikam brīvlaikā man pietrūka manu stūlbo klasesbiedru, kas krīt no krēsliem, runā visādas muļķības un un vienkārši ņemtu uz neapdzīvotu salu kosmētiku, bez tās nekur. :D Tad kopā ar Roli nolēmaam doties uz mājām, bet līdz autobusam vēl tālu, tad nu gājam pa pieturai uz priekšu un es sasalu, tiešam nosalu - auksts ārā, man nepatīk. Mājas bija domājams darīt daudz darbu, bet apsēžoties dīvānā laikam aizsnaudos. Un pamodos mazu brīdi pirms treniņa, tad nu es skriešiem uz staciju un vilcienā iekšā. Man ir dikti jauki treniņ biedri tie tik ir smiekli. Liela smieklu deva šodien, smējos ne pa jokam. Bet nu pie mājas darbiem.

Nu re, tagad tik viens vienīgs jautājums, kur palika mans divu nedēļu garais brīvlaiks?
Kāds teica - ballītes vien. :D - bet man patika.
Domājams, ka brīvlaiks ir pavadīts ļoti, ļoti labi un izbaudīts pilnībā. Biju kopā ar ģimeni, draugiem, svinēju Ziemassvētkus, svinēju Jauno gadu, svinēju TomaSandrasunElīnas dz.d un v.d., svinējām brīvlaika sākšanos, diezgan pabiju Laķu mājā un šodien izbaudīju arī kārtīgus ziemas priekus uz neliela kalna Ķemeru mežā. bet jauki. Centos iekļauties treniņu grafikā, kaut gan savas slimības dēļ kkas tomēr nesanāca tā kā gribējas.
Esmu sākusi pildīt savas apņemšanās un turu visus savus īkšķus par to, lai man tomēr izdotos.
Šodien ar mazo māsu un kaimiņu meitenēm devos uz kalniņu, nemaz nezināju par tāda eksistenci Ķemeros, bet kā man teica tie skaitoties Pilsētnieki - bet nu man tie tā pat ir Ķemeri. :D Ķemeru purva mežs ziemā ir ļoti ļoti skaists, nekad tam nebiju pievērsusi diži lielu uzmanību, bet šķiet šī vieta tiešām ir kaut kas jauns man. Kamēr meitenes priecājās, dūmoja un spēlēja pokeru es ar ragaviņām šļūcu pa kalnu un jā tur ir pat tramplīni, pēc kuriem man nedaudz sāp dibenītis. Bet būs jau labi.
Izbaudam un izmantojam vēl pēdējo brīvdienu. :) Un tad jau tapakaļ ierastajā rutīnā vārdā - SKOLA!

Labrīt!

...Pamosties un dzīvo,
Nenožēlo neko.
...Un nebaidies būt laimīgs,
Tas nemaksā neko.
...Pamosties un pacel acis augša,
citas dzīves nebūs, šī ir vienīgā,
...Tur kur pūtīs vējš,
tur iesi tu un es tevi gaidīšu.

negaidīti notikumi, bet nu kas bija tie zina, kas notika. - ballīte, bet man patika. Lai arī viss varēja būt pavisam savādāk. gribējās.

Kāds teica 20010. gads.

Nu re, gads ir atkal rinķī un tik daudz, kas ir piedzīvots, pārdzīvots un izdzīvots vislabākajā nozīmē.

Vakar centos uzņemt savus draugus savā mājā, kas priekš mums visiem šķita nedaudz par mazu. Bet neko, mana māja ko tādu piedzīvoja pirmo reiz. Lai arī sākums nebija gana jauks, turpinājums izvērsās uz visiem 100... Noteikti ir jāatvainojas Rolim, piedod, ja aizvainojām, bet kaut kas tomēr nebijā tā. Sākumā sēdējām, nu kurš nu sēdēja, kurš stāvēja, un dūmojām manu māju...rādijām kādi nu esam un kādam nācās to pieņemt un šķiet, ka mums izdevās, lai arī kādi mēs kopā būtu un ko darītu, tie esam mēs - VISLABĀKIE! vakaram ejot uz priekšu mājai sāka rauties nost jumts, ballīte izvērtās tiešām grandioza. Pokers tur, meitenes griež deju kā virpulī cauri visai mājai, manā istabā sēž bariņš un vienkārši smejas par neko, par bezjēdzīgām lietām. Tā nu kopīgi sagaidījām to 2010. gadu. Kaut viņš būtu vēl labāks par visiem iepriekšējiem. Šampanietis burbuļoa pudelēs un mēs griezāmies uz rinķi pa manu ielu, viss notika tik jauki cik vien var notikt. Un jā, atdod glāzīti, jo vēljoprojām nevaru viņu atrast.

No rīta gandrīz visi devās prom, gandrīz, jo Santinya un Dincis palika, lai nedaudz man palīdzētu sakārtot, kopīgiem spēkiem mums izdevās, māja spīd un laistās. Tad nolēmām noskatīties kādu romantisku filmu kā jau mums meitenēm, tad nu šoreiz - P.S I love you - tā tik ir skaista filma. Tik jauki!

Jau šīs abas dienas mani ir saķēris kāds vīrusiņš, tāpēc par manu labāko draudzeni ir kļuvusi salvešu paciņa un viņas draugs tualetespapīrs. :D lai arī kā tas skanētu, bet jā man ir pamatīgas iesnas un es nevaru paelpot, bet es patiesībā to nedaudz izbraudu - silta tēja, manas salvetītes, silta sedziņa un esmu gūltiņā...

Nu tad vēlreiz Laimīgu Jauno 2010. gadu. :)