Svētdiena kā svētdiena.

Šorīt pamodos no tā, ka saules stars iespīdēja tieši sejā. Tā bija dikti jauka sajūta, ka arā spīd saule. Tas pat lika aizdomāties par nelielu kāju izkustināšanu, jo šonedēļ treniņi bija nedaudz atstāti novārtā. :( Tad nu pēc nelielās iekustēšanās, garastāvoklis uzlabojās ar vien vairāk. Pa dienu mani gaidīja grābeklis un lapas, ne īpaši patīkama nodarbe, bet nu mūzikas ritmā viss padevās varen ātri. Pašai pat patikās. :D - dīvaini. Vēlāk uz kauguriem iepirkties, un tad nācās ķerties pie mājas darbiem. Lai arī nekas daudz, tomēr vēsture mani nesaista. Vienkārši nespēju pabeigt plānu. Tagad dziedošās ģimenes, tēja un vēlāk ar labu nakti, miega trūkums mani joprojām nepamet. Man lūdzu vēlvienu brīvdienu. :))