nu jā!

Principā, šeit ļoti ilgu laiku nekas netika rakstīts, un es pat nezinu kāds ir tā iemesls/

Svaidos starp čemeriem un kauguriem, visi ir pret. Bet man savādāk nesanāk.

Jaukas ballītes man ir pietiekami, pēdējo te pat čemeros atklājām, ielīgojām brīvlaiku, lai gan man vēl līdz brīvlaikam ir mazliet jāpaciešas, man patika!

Rakstam eksāmenus - man nepatīk!

Lēnām sāku atsākt treniņus. Pašai prieks! Bet saņemties ir grūti. Varen daudz darāmā tur!

Tā nu tas ir arī viss īsumā par kādu laiciņu.

nav nosaukuma/nav spēka

Manī ir iestājies spēka izsīkums. Lai gan pēdējās dienas esošā saule, kas spoži spīdēja acīs aiz loga radīja smaidu ne tikai manī, bet arī citu sejās. Patīkami bija redzēt smaidot dažus sadrūmušus cilvēkus. Bet nu officiāli ir iestājies atkusnis, slapjdranķis un visādi citādi kājas slapjas. Bet viss notiek un dzīvē viss kāpj uz augšu. Viss notiek gandrīz kā sapnī. Kaut tikai tie sapņi piepildītos. Skolā un treniņos viss notiek kā ierast, un laikam šoreiz arī vairaak man diži nav ko teikt. Pēdējā laikā nekas dižš nemaz nav noticis. Slimoju.

nedēļa projektu.

Sen šeit nekas netika darīts un rakstīts. Tad nu es saņēmos un tad nu par to, kas tuvākajā laikā ir noticis. Ir iestājusies divu nedēļu atslodze no treniņiem. Katram jau vajag brīvdienas. Bet jau pāris reizes ir bijusi tā sajūta, ka manī ir par daudz enerģijas un esmu gatava smagam, fiziskam treniņam, un tad atliek satuntulēties silti un doties ārā, lai uztaisītu treniņu. Ārā kājas slīd uz visām pusēm, un visur priekšā vien gaida dziļa sniega kupena. Visapkārt tik cilvēciņi ar lielām lāpstām rokās cenšas izrakt eju ārā no mājās... Bet kaut kas mani šajā gadalaikā piesaista. Tas, šķiet, mani savā veidā pat nomierina un ļauj pārdomāt notiekošo.
Brīvdienās galīgi negāja ne ģimenē, ne ar draugiem. Katram ir savs viedoklis, katrs par sevi un labāk nemaz neaiztiec. Bet nu šķiet viss ir labi un atgriezies vecajās sliedēs. Bet tomēr kāds ir pazudis un nesasniedzams, kaut gan dzīvo tepat ap ielas stūri. Man pietrūkst šo vakarīgi/naksnīgo pastaigu...bet nu es tomēr ceru..un gaidu.
Un arī lai kā es gaidītu, cerētu, un domātu par tevi - nekas nemainās.
Nu re, skolā ir iestājusies projektu nedēļa. Ja parasti katru gadu kā ierast devos uz kori un tas skaitījās projekts, tad šogad tie nu bija eksāmenu izmēģinājumi. Pirmdienas rīts sākās ar 3 stundu garumā dažādu vienādojumu, kvadrātfunkciju un trīstūru laukumu rēķināšanu, manuprāt, ar šo tiku galā tīŗi labi. Tomēr, šo dienu es negaidiju nemaz, nepatīk man tā angļu valoda. Dažbrīd sajutos tā itkā lasītu kaut ko man pavisam nepazīstamu. Bet nu ceru, ka būs labi. Atliek tikai rītdiena, kad savu kārtu ir sagaidījusi latviešu valoda. Mājās šodien ir auksti. Viss tomēr laikam mēdz arī nokārtoties. Prieks.

Šodien skan PV un Laime pilnīga.

Sirsniņdiena.

"Un tā mēs priecājamies, smejamies un skaļi kliedzam,stundām ilgi runājamies un uzklausām, skrienam un aizbēgam,sapņojam,blēņojamies, kārtīgi sabučojam un samīļojam, iepriecinām,vienmēr uzsmaidām,saprotam, piedodam un palīdzam,bet.. mēs nekad nepiekusīsim.."

Es šodienu atvēlēju tikai sev un varbūt tā pat visvairāk vajadzēja. Kārtīgi atpūtos, izstaigājos un ļoti daudz pārdomāju visu man apkārt notiekošo - man toomēr gribētos, lai šis un tas būtu savādāk. Bet es jau neko nevaru mainīt, kā notiek tā jānotiek. Prieks par tiem visiem laimīgajiem cilvēkiem kam ir savas otras pusītes un savas mīlestībiņas.

Šodien pieturos pie tādiem liriskiem hītiem. --

///

šī diena vnk iespārda. Vnk suck. tas ir viss ko varu pateikt. Un lai arī kā es censtos vai darītu nekad viss nevar būt labi. Varbūt kādreiz pats cilvēks ir vainīgs pie tā, ka visi sāk novērsties, un vairs nav tā kā bija. Kas tikko bija joks, nu jau ir aizvainojums - kaitinoši. Viss galīgi notiek ne tā kā gribētos. Žēl. bet nu šodienai pietiks liet asaras un bēdāties. Sapratu, ka treniņā var reāli izlādēties un vienkārši visam parādīt vidējo pirkstu. Šķiru baltu lapu un dzīvoju tālāk.

es tikai

...gribēju pateikt, ka savās brīvdienās nedarīju neko. Reāli atpūtos. Skrēju, varēju labāk, bet nu neko. Varu teikt, ka šāda uztraukuma kāds bija šoreiz, nebiju izjutusi nekad. Kaut kas nebija tā kā vienmēr. Pat šodien, lai arī treniņu grafikā bija paredzēta brīvdiena, tomēr piecēlos un pat nedomājot aizbraucu uz treniņu. Bija sajūta, ka vajag. šoreiz pat tā īsti nav ko rakstīt. Jo nekas dižs nav noticis. Tad laikam šoreiz viss. Adios.

brīvdienas.

šodien parādīju skolai vidējo pirkstu un neaizgāju uz skolu...paķēru sev vēl vienu lieku brīvdienu. Lai arī mājās ir diezgan garlaicīgi, skolā šī nebūtu no labākajām dienām. - nepatīk man tā vēsture. Šodien tik aizbraukšu uz treniņu un mazliet iesildīšos pirms rītdienas sacensībām manēžā. Lai arī šogad esmu gana slinkojusi ar treniņiem, kaut ko tomēr esmu arī darījusi un darbs iet uz priekšu, takā par to sliktāko nemaz nedomāju, vajadzētu būt labi.
Šī nedēļā vienā skriešanā un darbi ir pilnas rokas. Skola, skola, skola. Galīgi vairs nesaista mācības un tā vien gribas balēties un izklaidēties, bet tā kā gribas tomēr nesanāk. Ar šodienu sāku savas brīvdienas. rīt klase brauc slēpot, bet man jābrauc uz sacensībām, nu neko. Vismaz uz skolu nav jājiet. Arā nenormāla ziema, daudz sniega - bet man patīk. Lai arī pārnākot kājas ir slapjas, seja sasalusi, vaigi ir sarkani un rokas nosalušas. Es eju baudīt brīvdienas.
Bet no dziesmām šajās brīvdienās šī!
Tikai viens jautājums tev - vai ir tā ka nepatīk?