Es nesaprotu, kas ir pie vainas. Škiet, ka esmu palikusi viena, viena pati. Man nav vairs kam uzticēties, es nevaru vairs pat uzticēties pati sev. Un laikam jau sanāk, ka pat man vairs nevar uzticēties.Man žēl.
Es nesolu, bet apsolu, es likšu tev mieru. Ja es spēju cilvēkam tik ļoti traucēt, es lieku mieru. Es vairs nespēju izturēt, jo tāda nevar būt, tādai nav jābūt draudzībai. Ja visu spēj mainīt viens cilvēks, es atsakos. Es izstājos. Manis vairs nav. Ejiet un dariet. Es netraucēju.
Varbūt reiz es Tev pietrūkšu. Un tu mani atkal uzmeklēsi - no jauna. Un varbūt, tad arī no jauna iepazīsimies.
Protams, es nesaku, ka viss ir beidzies pavisam( jo es ceru, ka tā nav) viss turpinās, vienkārši es izturēšos nedaudz savādāk. Man vienkārši vairs nav spēka birdināt asaras.
Saku Tev paldies par visu, kas man ir un, kas man vairs nav.
