Pukš

Galvā domu virpulis...
Vairāk pateiks bildes...

Apburoši

Šī nedēļa ir bijusi burvīga. Prieks par saulīti logā un smaidošiem cilvēkiem apkārt. Man sestdienas apņemšanās perfekti atviegloja šo nedēļu. Vajadzētu turpināt šo apņemšanās posmiņu. Ir arī jaunas apņemšanās bet tās vēl netiek atklātas un realizētas. Bet es domāju, kā būs. Viss būs!
Nav viegli noklusēt savas emocijas, bet dažreiz tās ir ļoti nepieciešams. Es tikai mācos savaldīties!
Es gribu mainīt pasauli, ne jau citu, bet tieši savējo. Tās nebūs viengli, bet es cīnīšos!
Un es smaidu vienā skaitīšanā.. jā, esmu laimīga. Es pat teiktu laimīgākā meitene pasaulē...lai arī dažreiz mana stulbā galvā cenšas visu sarežģīt! Bet nu ir jau savi nervi arī jaizkustina.
Galvā ir pārāk daudz domu, tāds savārstījums vien tādēļ ir.

Tuvojas puse

Un pēkšņi man likās,
Tu esi mans draugs
Un es tevi...
Mazliet mīlu!

Drīzāk gan ļoti...

Pēdējā sajūta

Grīdas dēļu  šķirbās vēl guļ vakardiena. Viena nopūta guļ trauku dvielī, un viens lamu vārds dus pavarda pelnos!

Jautājums

Es tikai gribēju zināt, cik skaļš varbūt klusums?

Un

Cik tālu spēj sniegties manas domas?

Bum

Kas cilvēkam liek aizdomāties tik tālu, ka viņš ir gatavs pamest visus savus draugus, gatavs izvairīties no viņiem? Aizbēgt. Palikt viens. Kas pie velna tas ir?