otrdiena, 2011. gada 29. marts

divdesmitdevītais

šodien gandrīz stundu lasīju visdažādākos blogus un jā, secinājums ir viens - cilvēki ir tik dažādi. Katram no mums ir savas labās dienas un sliktās, katram sava problēma un sava mīlestība, laime un nelaime. Cillvēkiem ir tik dažādi domāšanas veidi. Katrs no mums ir personība ar savu ES, tikai daudzi šķiet baidās to parādīt. Man šķiet, ka esmu cilvēks, kas neies nevienam uzbāsties, kam vajadzēs - tas mani atradīs.

šodiena kā jau otrdiena. Skolā, manuprāt, briesmīgākā diena. Bet nu neko, katra diena ar kaut ko atšķiras vajag tikai to saskatīt. Mājās devos ar vienu domu - kā atnākšu iekritīšu gūltā un gulēšu, skolā ārprātīgi nāca miegs. Bet pārnākot mājās no miega nebija ne miņas. Bet tapēc tikko šķiet biju iemigusi uz pāris minūtēm un tagad jūtos ideāli.

Vakar, jā, mana vārda diena! Man ir dikti forši draugi. Man tagad ir daudz šokolādes un pat savs īpašais bamslis - nu tā tur rakstīts, bet patiesībā tas ir Rolandiņa īpašais brūvējums, tādu tikai ķemeros var dabūt, varen štengrs, bet īsta ņammma.

šodien es aizdomājos tikai par vienu lietu - kaut es pamostos un ārā būtu silts laiks, spīdētu silta saulīte, un asvalts būtu pilnīgi saus, man ļoti gribās izlaist to drūmu un tik ļoti pelēcīgo laiku!

Šīs dienas atziņa:
Vienalga, par ko tu vēlētos kļūt, ko gribētu dzīvē sasniegt, – tu vari to paveikt. Tādēļ uz priekšu! Sper pirmo soli – saņem drosmi un dari!

svētdiena, 2011. gada 27. marts

(heart)

Jo es aizdomājos - skaties te. Cik patiesi un jauki tas bija.

todišpīppīppīp


Kā ar āmuru pa galvu - galvā ir iestājies pilnīgs pavasaris! Rõzā brilles nekur nav pazudušas. varbūt vienkārši no foršā ziemīgā garastāvokļa esmu pārslēgusies uz foršosuperjauko pavasarīgo. Un šis tāds dikti jauks un man patīkams laiks. Ar visu sirdi un dvēseli gaidu vasariņūū... Bet tagad jau brīvlaiks ir pilnīgi beidzies šis bija pēdējais vakars un brīvā nekānedarīšanas nedēļa ir beigusies. Mans brīlaiks pagāja ideāli. Mazliet māju, mazliet ballīšu, mazliet draugu, mazliet ilgas gulēšanas, mazliet ilgu un pasakainu vakaru - tas mazliet par manu brīvlaiku. Un visi dīvainie apkārt esošie cilvēki saka, ka man rīt vārda diena, bet es tik atteicu - kalendārs jums visiem nepareizs. :D
Par brīvlaika labāko dienu es sauktu ceturtdienu, kad gar acīm pazibēja 5 manas dzīves
labākās stundas. Sapņuideālais vīrietis tika atrasts - es iemīlējos. Jā, es vienkārši stāvēju un siekalojos. :D Viņš un vēl pietam pie bungām un viņā bungu solo - es izkusu. Tas viss notika ģimnāziju jubileju pasācienā - viņš tieši man priekšā. Ņaammmaaa.
Vakar paspēju aizvest savus maziņos uz kīno kopā ar Montu - ar viņu devāmies uz Hall pass, laba filma, bet tomēr starp labākajām es viņu neierindotu. Par visiem feiliem gan nestāstīšu, bet jā, tādu bija.
Rīt jau atkal uz skolu, bet kā jau pavasarī uznāk šie slinkuma un nekā negribēšanas laiks, takā jā dikti negribās. Bet tas nemaina lietas būtību, ka tagad iešu ar paceltu galvu un smaidīšu, jo tā manuprāt labi juties pats un arī garām gājējiem liec pasmaidīt. Gribas
tā, lai viss pa skaisto. Lai arī man gadās, ka uznāk kāds melnais periods, nākas vien tikt tam pāri. Jo laikam tomēr pats skaistākais visā pasaulē ir pati pasaule. Nākotnei, tuvāk vasarai lieli plāni, kaut nu izdotos, nāksies tik mazliet pacīnīties. Lai arī tev viss izdodas. !!


pirmdiena, 2011. gada 14. marts

īsi un konkrēti, bez riņķī un apkārt!


Ir noticis daudz. Šoreiz neko daudz gan nestāstīšu. Montai palika 18. Dāvanas saiņošana. Daudz līmes. Es biju sacensībās. Ir gājis labāk. Daudz ieskaišu. Labākie draugi. Piektdienas. Aliņvakari.Pārsteiguma ballītes. Nekā nedarīšana. Šī nedēļa aizņemta. Varenas brīvdienas. Gan bija. Gan būs. Daudz jaunu cilvēku. Daudz neredzētu lietu. Prieks par citiem. Smaids sejā! Maza dusma dažreiz. Bet tikai uz sevi. Daudz gribas. Daudz sapņoju pēdējā laikā. Daudz miega. Beidzot. Drīz brīvlaiks. Vēl 4dienas. Jālasa Mērnieku laiki. Šķiet varen garlaicīgi. Daudz siltu un saulainu dienu! Mamma Tallinā. 18.03 liela forša ballīte. Maciņš bļauj pēc papildinājuma. Mājās atkal kucēni. 5 gab. Ierastā ikdiena. Tajā mazi pušķojumi. Un tā es te dzīvoju. Ķemeru ielas nemainās. Tik beidzot asvalts parādās. viss.