.

ir 31. augusts. Jā, pēdējā vasaras diena. es teiktu, ka šī vasara ir bijusi kā superīga pasaka. neko pielikt, neko atņemt un tā lai arī tas viss paliek! noteikti varu teikt labākā vasara, bet tagad klāt atkal ir deviņi mokoši mēnēši skolā, bet tā tam jābūt. gaidu 22. septembri, jo tieši šajā dienā es atvadīšos no tā smagā, baltā ģipša gabala, kas ir pie manas rokas. jā, tas nu arī būtu viss! čcaau!

Jā

nu ko, šodien netīšām nonācu šeit un sapratu, ka šī lapa sen bija aizmirsta. nu īsumā, jo šobrīd viss ir nedaudz sarežģītāk nekā liekas... :D pirms kaada atgadiijuma es baaleejos, es naktis pavadīju Vecrīgā, Tukumā un citur vnk ballējoties. Atsāku treniņus un viss likās jau pavisam labi. :) Pabiju pat sacensībās, un arī Okartes nakts skrējienu noskrēju vnk prieka pēc... baudīju mūziku un apkārtējos... sapratu,ka Ramšteins skrienot spēj mani pamatīgi uzlādēt.. :)taču tad pienāca liktenīgā svētdiena un cenšoties pievarēt 14 km ar skritulēnēm salauzu roku. tiku vien līdz 7 km, pusi biju pieveikusi, par to vislielākā bēda. pavizinājos ar ātrajiem un tā nu šeit grozot labo roku cenšos kko uzraktīt un pastāstīt jums...tas arī īsumā būtu viss, ak jā, skola, jau tulīt, bet es vēl nē, es joprojām dodos piedzīvojumos un viss notiek... man ir viss kas man ir vajadzīgs...un jā arī šis milzīgais smagais ģipša gabals, kas pielipis man pie rokas, nu jau arī viņš uz kādu laiku kļuvis par manu līdzgaitnieku! :p nu tas lkm arii viss, čiuu!